PROJEKTS

Vienas bāzeslīnijas radio interferometrs mūsdienu tranzientu astrofizikā (IVARS)

Programma: Latvijas Zinātnes padome, Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekti

Projekta iesniedzējs: Ventspils Augstskola (VeA)

Projekta zinātniskais vadītājs: VeA vadošais viespētnieks Ross Alexander Burns

Projekta realizēšanas periods: 01.01.2023. – 31.12.2025. (36 mēneši, 3 atskaites periodi)

Projekta īss kvalitatīvais apraksts un mērķis:

Vienas bāzeslīnijas radio interferometra lietošana astronomijā ir zināma jau kopš pagājušā gadsimta 40-tajiem gadiem, tomēr daudzos pētījumos bija nepieciešams lietot interferometrus, kuri iekļauj vairāk kā divus radioteleskopus. Pieaugot pieprasījumam pēc šādām apertūras sintēzes sistēmām, katrai pētījumu programmai pieejamais vairāku radioteleskopu interferometra laiks kļuva arvien ierobežotāks, tādējādi aktualizējas pētījumu virzieni, kuros tiek izmantoti vienas bāzeslīnijas radio interferometri. Mūsdienu radioastronomijā tiek aktualizēta tā sauktā tranzientu zinātne, kurā tiek pētītas radioastronomisko objektu “pārejošās” parādības, kuras ir aktīvas samērā īsu laiku (mēneši, nedēļas un vai pat tikai dienas). Piemēram, lielas masas zvaigznes veidojas īsos, intensīvos apzvaigznes vielas krišanas (akrēcijas) uzplaiksnījumos uz protozvaigznes, ar raksturīgo laiku - diena vai dažas dienas. Augstākminētajos pētījumos ir aktualizēti pieprasījumi pēc iekārtām, kas spēj monitorēt radio emisijas izmaiņas ar augstu kadenci (biežumu), kam vienas bāzeslīnijas radio interferometrs ir labi piemērots.

Projekta mērķis ir izveidot Irbenes vienas bāzes radio interferometru (Irbene single-baseline radio interferometer – ISBI), kas spēs atklāt radio emisijas svārstības, kas saistītas ar lielas masas zvaigžņu veidošanās reģioniem. Izstrādāto ISBI izmantos, lai novērotu lielas masas protozvaigžņu kontinuuma emisiju un māzera starojumu līnijas. Iegūtie rezultāti veicinās izvēli starp pašlaik nepārbaudītajiem un konkurējošajiem teorētiskajiem scenārijiem, kas tiek piedāvāti, lai izskaidrotu nesen atklāto radio starojuma mainīgumu, kas tiek novērots lielas masas zvaigžņu veidošanās apgabalos.

Projekta uzdevumi:

Paplašināt esošās Ventspils radio observatorijas iespējas, izmantojot divus radioteleskopus (32m un 16m diametrā) vienotā sistēmā kā interferometru.
Pilnveidot un automatizēt astronomisko novērojumu plānošanu un ar astronomisko datu iegūšanu un analīzi saistītos procesus.
Izveidot sarakstu ar ~ 30 lielas masas protozvaigznēm, kuru radiosignālu emisija tiks vienlaicīgi monitorēta 6,7 GHz metanola masera līnijās un radio C joslās.
Veikt astronomisko datu interpretāciju, pētot lielas masas zvaigžņu izveides un attīstības procesus, tādējādi izprotot masīvu zvaigžņu izveidi.
Organizēt publisku lekciju lasīšanu un informatīvu pasākumu organizēšanu, kā arī publicēt sasniegtos rezultātus zinātniskajās konferencēs un vadošajos astronomijas žurnālos.

Projekta rezultāti:

Iegūtie rezultāti ļaus rast atbildes uz neatbildētiem jautājumiem par lielu masu zvaigžņu veidošanās procesiem. Turklāt, projekta īstenošanas komandas mērķis ir padziļināt izpratni par izvirdumu izveides procesu, kas, kā tiek uzskatīts, seko uzplaiksnījumiem, kuru procesos lielas masas zvaigznes audzē masu. Minēto procesu izpētei tik organizēti augstas kadences novērojumi, izmantojot Irbenes interferometrisko sistēmu. Jāpiemin, ka šāda veida novērojums prasa efektīvas un konkrētu funkcionalitātes kombināciju tehnoloģijas, kuras mūsdienās nav viegli izstrādāt. Irbenes interferometra unikālās priekšrocības sniedz iespēju veikt īstermiņa mainīgo astrofizikālo procesu pētniecību.

Zinātniskie rezultāti:

Noskaidroti jautājumi, kas saistīti ar akrēcijas procesiem masīvās zvaigznēs. Pētījuma rezultāti, kas iekļauj izvirdumu veidošanās procesus, kas tiek ierosināti pēc attīstības eksplozijām. Minētie procesi tiks pētīti, novērojot starojuma intensitātes izmaiņas.
Radiointerferometrisko astronomisko novērojumu un datu apstrādes automatizācija.
Viena bāzes līnijas interferometrakonfigurācijas parametru kopa, sniedzot iespēju veikt radio spektra monitoringu, izmantojot gan interferometru, gan vienu radioteleskopu pēc nepieciešamības.
Jauni tehniski risinājumi vienas bāzes līnijas interferometra radioastronomisko datu apstrādei.
Dati par ~ 30 augošām masīvām zvaigznēm un to radio emisijas izvirdumu monitorēšanas rezultāti.

Ieguvumi sabiedrībai:

STEM jomas veicināšana sabiedrībā un intereses palielināšana par astronomiju un radio sistēmām.
Radiointerferometrijai un citiem zinātniskiem pētījumiem nozīmīgu tehnoloģiju izstrāde.
Padziļinātas zināšanas par Visumu.
Irbenes kā pasaulē atzīta astronomijas objekta popularizēšana.

Projekta nodevumi:

4 zinātniskas publikācijas.
5 ziņojumi konferencēs.
3 preses relīzes.
4 zinātnes popularizēšanas pasākumi.

Projekta finansējums: 300 000.00 EUR

Kontakti:

Projekta vadītājs zinātniskajos jautājumos - PhD Ross Alexander Burns, rossburns88@googlemail.com

Projekta vadošais pētnieks - PhD Ivars Šmelds, ivars.smelds@venta.lv

Projekta adm. vadītāja - Ieva Kozlova, ieva.kozlova@venta.lv

Projekta logo autore Katrīna Doniņa

Projekta aktualitātes

VSRC Zinātniskā projekta seminārs ar viespētnieka Rosa Burna uzstāšanos

Autors Rota Rulle • 09 janv., 2024

Šī gada pašā sākumā, laikā no 5. līdz 8. janvārim, Ventspils Augstskolā notika Projekta lzp-2022/1-0083 “Vienas bāzeslīnijas radio interferometrs mūsdienu tranzientu astrofizikā” (“ A single-baseline radio interferometer in a new age of transient astrophysics ”) seminārs, kura ietvaros tika apkopots tā pirmajā gadā paveiktais, nospraustas tālākās darba vadlīnijas, un notika arī projekta zinātniskā vadītāja, VeA vadošā viespētnieka, Rosa Burna priekšlasījums plašākas sabiedrības iepazīstināšanai ar projekta mērķiem un uzdevumiem. Plašāku ieskatu šajos mērķos un uzdevumos var atrast VSRC mājas lapā saitē ( šeit ). Jāmin, ka tā galvenā ideja ir izmantot no diviem nedaudz vairāk kā puskilometru attālumā esošiem radio teleskopiem sastāvošu interferometru, lai pietuvinātu no šiem teleskopiem sastāvošas sistēmas jutību teorētiski iespējamai. Tas notiek tādēļ, ka šādā sistēmā tiek izslēgti katrā teleskopā atsevišķi reģistrētie gadījuma trokšņi, kuru avots ir, piemēram, atmosfēras efekti. Rezultātā sistēmas, kas sastāv no 32 m un 16 m diametra antenām, jutība tuvojas tādai, ko parasti var sasniegt pasaules lielākie teleskopi, ar diametru 64 m un 100 m. Projekta ietvaros šo iespēju paredzēts izmantot, lai novērotu lielas masas zvaigžņu (lielākām par 6 Saules masām) veidošanās procesus, kuros notiek radiostarojuma uzliesmojumi, kas ilgst vien dažas dienas. Lai tos novērotu, pētāmie objekti ir jāmonitorē ar šādu pašu biežumu, tāpēc tam nevar izmantot pasaules lielākos radioteleskopus (tie ir pārāk aizņemti citos darbos), taču šādas, kā projekta ietvaros izveidotā, nelielu teleskopu sistēmas to var paveikt. Tā ietvaros notiek arī darbi kosmisko radioavotu novērošanas procesu automatizācijai un iegūto datu apstrādes uzlabošanai. Projekta ieguvumos būs netikai zinātniskās publikācijas, bet arī uzlabota kosmisko radiostarojuma avotu novērošanas metodika. Jāatzīmē, ka sakarā ar interferometrisko tīkla, kuru sastāvā ir vairākas antenas, pārlieku lielo noslogojumu, tikai no divām antenām sastāvošu interferometru atdzimšana var dot nozīmīgu ieguldījumu kosmosa pētniecībā, darbojoties ar joprojām aktuāliem pētījumiem, kas tiem ir pa spēkam. Projekta zinātniskais vadītājs ir Ross Burns, pasaulē atzīts zinātnieks, kura interešu lokā ir jaunu zvaigžņu veidošanās apgabalu pētniecība radio diapazonā un kura pamatdarba vieta pašlaik ir Japānas Nacionālā Astronomiskā observatorija. Lai projekta ietvaros būtu iespējama veiksmīga sadarbība, regulāri norisinās iknedēļas projekta sanāksmes attālinātā režīmā, regulāri sakari tiek uzturēti arī, izmantojot grupas sociālajos tīklos un tiešsaistes plānošanas platformas. 5. janvārī notika projekta semināra sanāksme, kurā visiem tā dalībniekiem bija iespēja piedalīties klātienē. Tās pirmā daļa noritēja Irbenes Radioteleskopu kompleksā, kuras laikā R. Burnam bija iespēja klātienē iepazīties ar Irbenes Radioteleskopiem un projekta ietvaros paveikto darbu. Dienas otrajā pusē tikšanās turpinājās VeA telpās, arī piedaloties visiem projekta dalībniekiem. Tās laikā tika detalizēti novērtēts jau paveiktais darbs – veiktais nozīmīgais ieguldījums datu apstrādes metodikas un tajā lietotās programatūras izstrādē un uzlabošanā. Tika precizēti turpmākie novērojumu plāni, ņemot vērā nepieciešamību rēķināties ar nākotnē veicamajiem teleskopu pilnveidošanas darbiem un arī patreiz Irbenē notiekošajiem citiem radioastronomiskajiem pētījumiem, kā arī apspriestas pašlaik projekta ietvaros topošās zinātniskās publikācijas. Šī gada vasarā projekts jau būs sasniedzis vidusposmu, tādēļ tika apspriesta gatavošanās ar to saistītajai zinātniskajai atskaitei. R. Burns un projekta dalībnieks pētnieks A. Aberfelds pastāstīja arī par savu neseno dalību darba sanāksmē Jēbē (par to vairāk iespējams lasīt šeit ) un tās nozīmi projekta mērķu sasniegšanā. 8. janvārī notika plašākai sabiedrībai veltīta semināra sanāksme, kurā R. Burns iepazīstināja klātesošos un arī attālināti pieslēgušos viesus ar masīvu jaunu zvaigžņu pētījumiem, projekta ietvaros paveikto un vēl darāmo. Sevišķa uzmanība tika pievērsta t.s. māzeru monitoringa organizācijai, kas apvieno un koordinē vairākas radioastronomiskās observatorijas, kuras nodarbojas ar kosmisko māzeru pētniecību, un kuras vadības komandā ir arī pats Ross. Pēc priekšlasījuma beigām projekta dalībnieki vēl apsprieda vairākus ar projekta virzību saistītus jautājumus un precizēja turpmākās darbības plānus, bet dienas izskaņā R. Burns jau devās atceļā uz Japānu. Aktivitātes īstenotas LZP FLPP projekta "Vienas bāzeslīnijas radio interferometrs mūsdienu tranzientu astrofizikā" (IVARS), Nr. lzp-2022/1-0083 ietvaros.

Ielūgums uzstāties Starptautiskās sadarbības sanāksmē Yebes observatorijā

Autors Rota Rulle • 29 dec., 2023

Pagājušā gada nogalē no 18. līdz 21. decembrim Yebes observatorija, kas atrodas Spānijā aptuveni 60 kilometrus no Madrides, un kurā atrodas viens no Eiropas lielajiem radioteleskopiem ar 40 m diametru, rīkoja starptautisku sadarbības sanāksmi (workshop). Šajā sanāksmē bija aicināti piedalīties arī Ventspils Augskolas vadošais viespētnieks Ross A. Burns un pētnieks Artis Aberfelds. Sanāksme notika klātienē un bez mūsu augstskolas pārstāvjiem tajā vēl piedalījās parstāvji no Yebes observatorijas un Santa Maria observatorijas Azūru salās (Portugāle). Tās mērķis bija aktualizēt tehnisko un zinātnisko sadarbību starp trīm valstīm un observatorijām, īpaši koncentrējot uzmanību uz kosmisko māzeru pētījumiem. Santa Maria radioteleskops līdz šim tiek izmantots tikai kā ģeodēziska pozicionēšanas stacija, un tas atstāj daudz laika ar to veikt citus novērojumu projektus. Tomēr, šī teleskopa šķīvja diametrs ir tikai 13 m, kas produktīvi ļauj novērot tikai relatīvi spēcīgus dabiskos radio starojuma avotus, kādi, piemēram, ir kosmiskie māzeri. Būtiski piebilst, ka tikai neliela daļa no tiem tiek regulāri novēroti, atstājot brīvas nišas citām observatorijām šādu pētījumu veikšanai. Jauna virziena iesākšana nav vienkāršs uzdevums, bet pieredzes apmaiņa var to būtiski atvieglot. Sanāksmes laikā VSRC pētnieks Artis Aberfelds prezentēja māzeru pētījumu rezultātus un to novērojumu metodiku, kas ieviesta Irbenē, un dalījās ar šajā jomā gūto pieredzi. Tika pārrunāti galvenie izaicinājumi, kas rodas novērojot kosmiskos māzerus, piemēram, teleskopu pastiprinājuma stabilitāte novērojuma laikā, laikapstākļu ietekme un sistēmātisko mērījumu kļūdas radošo efektu atpazīšana. Sanāksmes laikā tika atrasti arī potenciālie sadarbības virzieni zinātnē, kā būtiskākos var minēt 6.7 GHz metanola māzeru, kas atrodami tikai masīvo zvaigžņu veidošanās rajonos, monitorēšanu un sadarbību kopējos interferometra novērojumus. VSRC pētniekiem interesanta šķiet Santa Maria teleskopa iespēja uztvert 12.3 GHz metanola māzera līniju, kas var dot papildus informāciju par avotiem, kam novērojamas abas spektra līnijas. Sanāksmes laikā tās dalībniekiem bija iespēja arī apskatīt Yebes observatorijas kompleksu. Tas atrodas 1 km virs jūras līmeņa plakankalna virsotnē un vienkopus tur atrodas, gan optiskais teleskops, gan satelīt lāzer lokācijas stacija, gan gravimetriskā monitoringa stacija, gan divi radioteleskopi. Mazākais no tiem (ar diametru 13 m) tiek izmantots ģeodēziskajiem novērojumiem, bet lielākais (diametrs 40 m) – astronomiskajiem novērojumiem. Ir arī iespējams abus radioteleskopus izmantot vienlaicīgi interferometra režīmā, līdzīgi kā to dara ar Irbenes radioteleskopiem, projekta “Vienas bāzeslīnijas radio interferometrs mūsdienu tranzientu astrofizikā” īstenošanas ietvaros. Yebes galvenas radioteleskops darbojas plašā diapazonā no 4 līdz 100 GHz (Irbenes, galvenokārt, tikai no 4.5 līdz 8.8 GHz), kas sadarbības ietveros ļautu veikt novērojumus augstākās frekvencēs. Iespaidīga ir arī Yebes observatorijas elektronikas darbnīca. Tur tiek projektēti un būvēti uztvērēji, piemēram jaunais platjoslas C/X- joslas uztvērējs, kas darbojas no 4 līdz 14 GHz diapazonā, un ir atdzesēts līdz 7 K temperatūrai (-266 C), un notiek darbs, lai temperatūru samazinātu līdz 4 K, tādējādi ļaujot komponentēm (ieskaitot vadus) darboties supravadītspējas režīmā. Sanāksmes noslēgumā tika pārrunātas potenciālās sadarbības jomas, tādas kā pieredzes pārnese māzeru novērojumu veikšanā, vienas bāzeslīnijas interferometra pielietojumā un apmaiņa ar novērojumu datiem. Vienojāmies kopēji izstrādāt novērojumu pieteikumu Yebes 40 m antenas izmantošanai. Yebes observatorijas pārstāve Cristina García Miró tās vārdā izteica gatavību strādāt pie kopēja Eiropas Savienības līmeņa projekta intensīvas un tālākas sadarbības nodrošināšanai start trim observatorijām trīs valstīs (Spānija, Portugāle un Latvija). Dalība sanāksmē finansēta no LZP FLPP projekta "Vienas bāzeslīnijas radio interferometrs mūsdienu tranzientu astrofizikā" (IVARS), Nr. lzp-2022/1-0083 līdzekļiem.

Apstiprināti Ventspils Augstskolas fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta pieteikumi

Autors Edgars Žukovskis • 20 janv., 2023

Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radio astronomijas centrs” (IZI VSRC) sagatavotie Latvijas Zinātnes Padomes (LZP) granta konkursa projektu pieteikumi Nr. lzp-2022/1-0083 “Vienas bāzeslīnijas radio interferometrs mūsdienu tranzientu astrofizikā”/“A single-baseline radio interferometer in a new age of transient astrophysics” un Nr. lzp-2022/1-0017 “Vairāku viļņu garuma kvaziperiodisku pulsāciju pētījums Saules un zvaigžņu uzliesmojumos”/“Multi-Wavelength Study of Quasi-Periodic Pulsations in Solar and Stellar Flares” tika augsti novērtēti un finansiāli atbalstīti ar LZP 2022.gada 20.decembra lēmumiem. Abus projektus īsteno Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu Institūts “Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” (IZI VSRC). Projekts Nr. lzp-2022/1-0083 “Vienas bāzeslīnijas radio interferometrs mūsdienu tranzientu astrofizikā”/“A single-baseline radio interferometer in a new age of transient astrophysics” ir paredzēts kā fundamentālais pētījums, kura galvenais mērķis ir izveidot Irbenes vienas bāzes radio interferometru (Irbene single-baseline radio interferometer – ISBI), kas spēs atklāt radio emisijas svārstības, kas saistītas ar lielas masas zvaigžņu veidošanās reģioniem. Izstrādāto ISBI izmantos, lai novērotu lielas masas protozvaigžņu kontinuuma emisiju un māzera starojumu līnijas. Iegūtie rezultāti veicinās izvēli starp pašlaik nepārbaudītajiem un konkurējošajiem teorētiskajiem scenārijiem, kas tiek piedāvāti, lai izskaidrotu nesen atklāto radio starojuma mainīgumu, kas tiek novērots lielas masas zvaigžņu veidošanās apgabalos. Projekta īstenošanas laikā paredzēts padziļināt izpratni par izvirdumu izveides procesu, kas, kā tiek uzskatīts, seko uzplaiksnījumiem, kuru procesos lielas masas zvaigznes audzē masu. Minēto procesu izpētei tiks organizēti augstas kadences novērojumi, izmantojot Irbenes interferometrisko sistēmu. Projekta ietvarā paredzēts veikt šādus uzdevumus: Paplašināt esošās Ventspils radio observatorijas iespējas, izmantojot divus radioteleskopus (32m un 16m diametrā) vienotā sistēmā kā interferometru. Pilnveidot un automatizēt astronomisko novērojumu plānošanu un ar astronomisko datu iegūšanu un analīzi saistītos procesus. Izveidot sarakstu ar ~ 30 lielas masas protozvaigznēm, kuru radiosignālu emisija tiks vienlaicīgi monitorēta 6,7 GHz metanola masera līnijās un radio C joslās. Veikt astronomisko datu interpretāciju, pētot lielas masas zvaigžņu izveides un attīstības procesus, tādējādi izprotot masīvu zvaigžņu izveidi. Organizēt publisku lekciju lasīšanu un informatīvu pasākumu organizēšanu, kā arī publicēt sasniegtos rezultātus zinātniskajās konferencēs un vadošajos astronomijas žurnālos. Īstenošanās periodā iegūtie rezultāti ļaus rast atbildes uz neatbildētiem jautājumiem par lielu masu zvaigžņu veidošanās procesiem. Turklāt, projekta īstenošanas komandas mērķis ir padziļināt izpratni par izvirdumu izveides procesu, kas, kā tiek uzskatīts, seko uzplaiksnījumiem, kuru procesos lielas masas zvaigznes audzē masu. Minēto procesu izpētei tik organizēti augstas kadences novērojumi, izmantojot Irbenes interferometrisko sistēmu. Jāpiemin, ka šāda veida novērojums prasa efektīvas un konkrētu funkcionalitātes kombināciju tehnoloģijas, kuras mūsdienās nav viegli izstrādāt. Irbenes interferometra unikālās priekšrocības sniedz iespēju veikt īstermiņa mainīgo astrofizikālo procesu pētniecību. Projekta aktivitātes ir plānots īstenot laika posmā no 01.01.2023. līdz 31.12.2025. Kopējais projekta finansējums ir 300 000.00 eiro, projekta zinātniskais vadītājs ir Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta "Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs" vadošais viespētnieks Ross Alexander Burns. Projekts Nr. lzp-2022/1-0017 “Vairāku viļņu garuma kvaziperiodisku pulsāciju pētījums Saules un zvaigžņu uzliesmojumos”/“Multi-Wavelength Study of Quasi-Periodic Pulsations in Solar and Stellar Flares” ir paredzēts kā fundamentālais pētījums, kura galvenais mērķis ir : 1) izmantojot VSRC instrumentus, izveidot uzticamu un metodisku Saules uzliesmojumu un zvaigžņu superuzliesmojumu novērošanas sistēmu; 2) atklāt līdzības un atšķirības starp Saules un zvaigžņu uzliesmojumu radioemisijas mehānismiem, un to kvasi-periodiskās pulsāciju raksturīgajās īpašībās; 3) sagatavot pamatus turpmākajiem pētījumiem sadarbībā ar radio observatorijām visā pasaulē. Projekta pētniecības programma ir fokusēta uz plašu kvazi-periodisko pulsācijas (QPP - quasi-periodic pulsations) fenomena (kā plazmas oscilācijas dinamikas rādītāju) izpēti Saules uzliesmojumos un zvaigžņu superuzliesmojumu radiosignālos. Daudzfrekvenču radioastrnomiskos novērojumus, plānots veikt sadarbībā ar kolēģiem no Vorvikas Universitātes (Apvienotā Karaliste), pielietojot Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) kompleksu Irbenē. Projekta īstenošanās ietvarā pētījumi tikts fokusēti ne tikai uz Saules uzliesmojumiem, bet arī uz plaši izplatītajām, un aktīvi uzliesmojušajām, sarkanām pundurzvaigznēm. QPP konstatēšana un analīze gaismas līknēs tiks veikta, kombinējot tradicionālās un novatoriskās datu analīzes metodes, piemēram, veivletu un empīrisko režīmu dekompozīcijas analīzi. Apvienotās Karalistes dalībnieki, kuriem ir liela pieredze koronāro procesu pētīšanai, nodrošinās procesu, teorētisko modelēšanu un vadīs datu analīzes procesu. Projekta ietvarā paredzēts veikt šādus uzdevumus: Izveidot vienas bāzes līnijas interferometru (izmantojot abus Irbenes radioteleskopus RT-16 un RT-32), lai veiktu pētniecības programmu Saules un zvaigžņu uzliesmojumu radiofrekvenču joslā novērojumus. Izveidot un optimizēt datu analīzes rīku kopumu, lai aprakstītu uzliesmojumu gaismas līknes un to spektrus, kā arī konstatēt QPP notikumus. Atklāt līdzības un atšķirības starp Saules un zvaigžņu uzliesmojumiem, to QPP raksturīgajās īpašībās, un izveidot visaptverošu uzliesmojumu statistiskas pārskatu. Prezentēt zinātniskos rezultātus, publicējot tos prestižos, recenzētos zinātniskajos žurnālos, uzstājoties ar referātiem starptautiskajās un vietējās konferencēs, aizvadot ikgadējo starptautisko semināru par projekta tēmu, piedaloties publiskās lekcijās, un sagatavojot populārzinātnisku rakstu. Veikt izglītojošu darbu ar skolniekiem un studentiem zinātnes un inovāciju centrā VIZIUM (Ventspilī, Latvijā). Projekta īstenošanās periodā paredzamie rezultāti, VSRC ļaus izveidot unikālu pētniecības klasteri, kas spēs veikt Saules uzliesmojumu un zvaigžņu superuzliesmojumu novērojumus un datu analīzi pasaules līmenī, un komplementāri papildināt pasaulē vadošo Saules pētījumu institūtu iespējas. Kā īpaši interesanta un izceļama parādība, kas raksturīga gan Saules, gan zvaigžņu uzliesmojumiem, ir QPP radiofrekvenču joslās un tās izmantos, lai noteiktu līdzības un atšķirības starp Saules uzliesmojumiem un zvaigžņu superuzliesmojumiem, kā arī to fizikālajiem mehānismiem. Projekta aktivitātes ir plānots īstenot laika posmā no 01.01.2023. līdz 31.12.2025. Kopējais projekta finansējums ir 300 000.00 eiro, projekta zinātniskais vadītājs ir Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta "Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs" vadošais viespētnieks Valeri Nakariakov.