Mūsdienu ģeofizikas zinātnē pašlaik vērojama atjaunota interese par geomagnētiskā lauka Sq-komponentu (Saules mierīgās diennakts ģeomagnētiskas variācijas) ilgtermiņa dinamiku un tas nav nejauši. Zinātniskā kopiena ir atzinusi, ka Sq-variācijas ir daudz vairāk nekā tikai “fona diennakts svārstības” magnetometru datos. Tās ir kļuvušas par atslēgu tādu procesu izpratnei, kas iepriekš tika uzskatīti par savstarpēji nesaistītiem: no Saules–Zemes mijiedarbības līdz klimata tendencēm un jonosfēras dinamiskajai evolūcijai. 1. Sq-variācijas kā unikāls ilgtermiņa rādītājs jonosfēras un termosfēras stāvoklim. Sq-komponentes rodas jonosfēras E apgabala strāvu ietekmē, tādēļ tās tieši atspoguļo: Plazmas vadītspēju. Termosfēras vēju dinamiku (Zemes atmosfēras augšējo slāni aptuveni 80–600 km augstumā, kur temperatūra kļūst ļoti augsta Saules ultravioletā un rentgenstarojuma absorbcijas dēļ). Saules ultravioletā starojuma līmeni. Atmosfēras paisumu struktūru Zemes augšējā atmosfērā. Tas padara Sq-variācijas par dabisku augšējās atmosfēras stāvokļa arhīvu, ko, izmantojot magnētisko observatoriju datus, var pētīt vairāku desmitgažu mērogā. Mūsdienās, paātrinoties klimata un atmosfēras pārmaiņām, Sq-līkne ir kļuvusi par būtisku instrumentu ilgtermiņa tendenču izsekošanai. 2. Pieaugoša interese par Saules–Zemes mijiedarbību un kosmosa laikapstākļiem kā globālu “ģeotelpu”: mūsdienu infrastruktūra - satelīti, navigācijas sistēmas un elektrotīkli - ir ļoti jutīga pret spēcīgiem geomagnētiskiem traucējumiem. Sq-variācijas: Kalpo kā bāzes līnija magnētiskā lauka mierīgajam stāvoklim. Ļauj konstatēt slēptas izmaiņas Saules vējā. Palīdz novērtēt jonosfēras strāvu normālā ritma traucējumu biežumu un intensitāti. Sq-komponentu ilgtermiņa dinamika parāda, kā Zemes un Saules mijiedarbība mainās desmitgažu mērogā, aptverot Saules aktivitātes ciklus. 3. Pieeja gadsimtu aptverošiem magnētiskajiem datiem: observatoriju arhīvu (Griničas, Potsdamas, Irkutskas, Mihņevo u. c.) digitalizācija ir pavērusi iespēju: Analizēt Sq-variācijas vairāk nekā 100 gadu periodā. Salīdzināt dažādu Saules ciklu laikmetus. Pētīt lielu ģeofizikālu notikumu (piemēram, supervētru) ietekmi. Tas ir radījis pilnīgi jaunu pētniecības virzienu – vēsturisko geomagnētisko klimatoloģiju. Šis piemērs demonstrē Saules mierīgās diennakts (Sq) geomagnētiskā lauka variāciju ilgtermiņa attīstību, balstoties uz Bulgārijas geomagnētiskās stacijas Panagjurishte datiem (Bulgārijas Zinātņu akadēmijas Ģeofizikas institūts, Sofija, Bulgārija). Dati (1. attēls) atspoguļo 2025. gada geomagnētiskā lauka variāciju laikrindas atsevišķām geomagnētiskā lauka komponentēm (X, Y, Z), kā arī kopējai geomagnētiskā lauka indukcijai, izmantojot mūsdienīgus augstas precizitātes magnetometrus, kas ražoti Dānijā un Kanādā.

Jupitera dekametriskais radio starojums (DAM) ir viens no jaudīgākajiem un strukturāli sarežģītākajiem radioavotiem Saules sistēmā. Jupitera signāli (piemērs parādīts 1. attēlā) un to smalkā spektrālā struktūra veido unikālu dabisku laboratoriju plazmas astrofizikai. Io–Jupitera elektrodinamiskā ķēde: Jupitera pavadonis Io, pārvietojoties caur planētas spēcīgo magnētisko lauku, darbojas kā milzīgs unipolārs induktors. Tas rada ļoti lielu potenciālu starpību un izraisa miljoniem ampēru stipras strāvas plūsmu pa magnētiskā lauka līnijām tā dēvētajā Io plūsmas caurulē.