Aicinām piedalīties seminārā “ALMA datu apstrādes pieredze un pielietojums komētu pētījumos”! Seminārā, kuru vadīs VSRC pētniece - doktorante Karina Šķirmante, būs iespēja iepazīties ar praktisko pieredzi darbā ar pasaulē vienas no modernākajām radioastronomijas observatorijām – ALMA ( Atacama Large Millimeter/submillimeter Array ) – iegūtajiem datiem un to pielietojumu komētu pētījumos. Seminārā tiks apskatīti ALMA interferometra darbības principi, radioastronomisko novērojumu plānošana, datu novērtēšana un apstrāde. Seminārā varēs uzzināt par ALMA arhīva datu izmantošanas iespējām Saules sistēmas objektu izpētē. Seminārs būs īpaši noderīgs studentiem, jaunajiem pētniekiem un visiem interesentiem, kuri vēlas paplašināt zināšanas astronomisko datu apstrādē un mūsdienu radioastronomijā. Norises laiks: 21.05.2026. plkst 13:00 Norises vieta: D407, klātiene Ventspils Augtskola Seminārs tiek organizēts Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012 “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ietvaros.

Irbenē un Rīgā 2026. gada 20.–21. aprīlī norisinājās augsta līmeņa starptautiska sanāksme- stratēģiskais seminārs, “Latvijas nacionālā partnerība LOFAR ERIC ietvarā”, kas pulcēja vadošos Eiropas radioastronomus, nacionālās politikas veidotājus un akadēmiskās institūcijas, lai stiprinātu Latvijas ilgtermiņa iesaisti LOFAR ERIC ( Low Frequency Array – Eiropas pētniecības infrastruktūru konsorcijs) tīklā. Sanāksme iezīmēja nozīmīgu soli koordinētas Latvijas LOFAR kopienas stiprināšanā, apvienojot Ventspils Augstskolu, Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, kā arī iesaistot citas Latvijas universitātes, un veicinot ciešāku sadarbību radioastronomijā, datu zinātnē un saistītajās tehnoloģijās. Galvenos ziņojumus sniedza prof. Pīters T. Galahers (Īrija), LOFAR-ERIC padomes priekšsēdētājs, un prof. Mihiels van Hārlems (Nīderlande), LOFAR-ERIC izpilddirektors. Viņiem pievienojās starptautisko LOFAR staciju vadītāji un vadošie eksperti no Zviedrijas, Francijas, Bulgārijas un Polijas, kā arī pārstāvji no Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas, Ekonomikas ministrijas un universitātēm. Diskusijās tika uzsvērta Latvijas nākotnes dalība LOFAR ERIC, izceļot valsts stratēģisko ģeogrāfisko novietojumu, pētnieciskās spējas un pieaugošo lomu Eiropas pētniecības infrastruktūrās. Kā viens no galvenajiem rezultātiem tika pausta kopīga apņemšanās turpināt attīstīt nacionālu LOFAR konsorciju un stiprināt Latvijas integrāciju Eiropas pētniecības programmās. Pasākums pulcēja pētniekus, jaunos zinātniekus un studentus, uzsverot Latvijas pieaugošo pievilcību astrofizikā un kosmosa izpētē, kā arī LOFAR plašo zinātnisko nozīmi signālu apstrādē, lielo datu analītikā un mašīnmācīšanās jomā. 20. aprīlī dalībnieki apmeklēja Ventspils Starptautisko radioastronomijas centru (VSRC) Irbenē, kur iepazinās ar RT-32 radioteleskopu un LOFAR Irbenes staciju (LV614), kā arī ar Latvijas radioastronomijas infrastruktūru un tās jaunākajiem tehnoloģiskajiem uzlabojumiem. Sanāksme apliecināja spēcīgu virzību uz vienotas nacionālās LOFAR ekosistēmas izveidi Latvijā, balstoties ciešā sadarbībā starp universitātēm, valsts institūcijām un starptautisko LOFAR-ERIC vadību. Pasākums tika organizēts projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ietvaros (projekta Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012).

20. un 21. aprīlī Latvijā gaidāms nozīmīgs starptautisks zinātniski akadēmisks pasākums – stratēģiskais seminārs “Latvijas nacionālā partnerība LOFAR ERIC ietvaros”, kurā pulcēsies vadošie radioastronomijas eksperti no Eiropas. Pasākums fokusējas uz LOFAR – vienu no pasaulē modernākajiem zemo frekvenču radioteleskopu tīkliem, kas, apvienojot 52 stacijas vairākās Eiropas valstīs, nodrošina unikālas iespējas multidisciplināriem pētījumiem radioastronomijā, kosmosa fizikā, kā arī fāzēto antenu masīvu un progresīvu datu apstrādes tehnoloģiju attīstībā.

Pašlaik Saule tikko pārgājusi aktivitātes cikla maksimumu, un tās virsmā gandrīz katru dienu notiek enerģētiski notikumi – Saules uzliesmojumi un koronālās masas izvirdumi (CME). Tie tieši ietekmē Zemes magnētisko lauku un jonosfēru, radot kosmiskos laikapstākļus, kas var traucēt satelītus, sakarus un navigāciju. Šīs tēmas tika apspriestas Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā (VSRC) seminārā 2026. gada 26. februārī, kas norisinājās LOFAR-ERIC iniciatīvas ietvaros. Seminārā piedalījās zinātnieki no Ventspils Augstskolas (Latvija), Radioastronomijas institūta un Ģeofizikas institūta Ukrainas Nacionālajā zinātņu akadēmijā, Odesas I. Mečņikova Nacionālās universitātes (Ukraina) un Sodankilas Ģeofizikas observatorijas Oulu Universitātē (Somija). Semināra laikā tika apspriesti jaunākie rezultāti ģeomagnētisko datu analīzē un jonosfēras procesu izpētē. Vienā no prezentācijām tika demonstrēta automatizēta pieeja ģeomagnētisko datu apstrādei no starptautiskā INTERMAGNET staciju tīkla, kas palīdz efektīvāk analizēt lielus datu apjomus no dažādām novērojumu stacijām. Pētnieki prezentēja arī pirmos rezultātus no 2026. gada 17. februāra gredzenveida Saules aptumsuma novērojumiem, izmantojot “Mayaki” ģeomagnētisko staciju Ukrainā un URAN-4 dekametru radioteleskopu. Tas ļauj pētīt Saules aktivitātes ietekmi uz Zemes magnētisko lauku un jonosfēras dinamiku. Citā ziņojumā tika prezentēti sākotnējie rezultāti par spēcīgu ģeomagnētisko vētru novērojumiem Strūves ģeodēziskā loka meridiāna tuvumā. Pētnieki apkopojuši digitālos datus no 16 magnētiskajām stacijām un analizējuši ģeomagnētiskā lauka variācijas spēcīgu magnētisko vētru laikā 2025. gada janvārī un novembrī. Šie dati kalpos par pamatu kosmisko laikapstākļu monitoringa sistēmas ģeomagnētiskajai daļai un palīdzēs labāk izprast Zemes magnētiskā lauka izmaiņas. Seminārā tika uzsvērta starpdisciplināras pieejas nozīme kosmisko laikapstākļu pētniecībā. Arvien biežāk pētījumos tiek izmantota integrēta novērojumu metodoloģija, kas apvieno radioastronomiskos novērojumus, ģeomagnētiskā lauka mērījumus un kosmisko staru datus. Tas palīdz precīzāk analizēt jonosfēras procesus un Saules aktivitātes ietekmi uz Zemes tuvāko kosmisko vidi. Šajos pētījumos nozīmīgu lomu spēlē starptautiskā pētniecības infrastruktūra. Novērojumi tiek veikti, izmantojot LOFAR LV614 staciju Irbenē (Latvija), KAIRA antenu masīvu (Somija) un URAN-4 radioteleskopu (Ukraina). Īpaša uzmanība tiek pievērsta jonosfēras scintilāciju novērojumiem no spēcīgiem kosmiskiem radio avotiem intensīvas Saules aktivitātes periodos, kā arī ģeomagnētisko anomāliju ietekmei uz šiem procesiem. Pētījumi aptver arī kosmisko laikapstākļu efektus Strūves ģeodēziskā loka teritorijā, kas savieno Latviju, Somiju un Ukrainu. Šajā reģionā īpaši nozīmīga ir Odesas reģionālā magnētiskā anomālija, kur unikāli ģeomagnētiskie apstākļi var pastiprināt Saules aktivitātes ietekmi uz jonosfēru. Seminārs tika organizēts projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” (Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros. Projekta mērķis ir veicināt Latvijas dalību starptautiskajās pētniecības iniciatīvās, stiprināt sadarbību ar Eiropas pētniecības infrastruktūrām un attīstīt radioastronomijas, astrofizikas, informācijas tehnoloģiju un datu apstrādes kompetences Latvijā.

JIVE ERIC Latvijas partnerības plāna ietvaros 24.februārī notika tikšanās par sadarbības stiprināšanu kosmosa tehnoloģisko risinājumu un inovatīvu materiālu pētniecībā, pulcējot Latvijas pārstāvjus no Ventspils Augstskolas IZI VSRC un LU Cietvielu fizikas institūta, kā arī ārzemju viesus no Karlsrūes Tehnoloģiju institūta (Vācija) un L. N. Gumiļova Eirāzijas Nacionālās universitātes (Kazahstāna). Sanāksmes laikā dalībniekiem tika prezentēti aktuālie pētījumu virzieni un iespējas, notika diskusijas par kopīgu sadarbību un projektu izstrādi Eiropas un starptautisko programmu ietvaros, kā arī identificēta potenciālā sinerģija starp kosmosa izpētes tehnoloģijām un jaunu materiālu inovācijām. Īpaša uzmanība tika pievērsta infrastruktūras koplietošanai, jauno pētnieku iesaistei un ilgtermiņa partnerības stiprināšanai. Šī tikšanās iezīmē nozīmīgu soli Latvijas zinātnisko institūciju starptautiskās sadarbības paplašināšanā, veidojot pamatu kopīgiem pētniecības un inovāciju projektiem, kā arī veicinot zināšanu pārnesi un tehnoloģisko attīstību reģionālā un globālā mērogā. Pasākums tika organizēts projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” (Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012 ) ietvaros.

Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu Institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” pētniece Karina Šķirmante 2026.gada pēdējā janvāra nedēļā piedalījās “ Eiropas ALMA skolā 2026 ”, lai apgūtu pasaules līmeņa ALMA interferometra darbības principus, datu izgūšanu un apstrādi. Apmācības organizēja Eiropas ALMA reģiona centrs un nodarbības notika Leidenes Universitātē, Nīderlandē.

Divu dienu garumā, 12. un 13. novembrī, Ventspils Augstskolā norisinājās 9. starptautiskā zinātniskā konference Baltijas lietišķā astroinformātika un kosmisko datu apstrāde (Baltic Applied Astroinformatics and Space Data Processing - BAASP), ko organizēja Inženierpētniecības institūts Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs. Konference pulcēja zinātniekus no Baltijas, Eiropas un citām pasaules valstīm, kuri dalījās pētījumos par astrofiziku un radioastronomiju, Zemei tuvā kosmosa izpēti un kosmosa tehnoloģijām. Konference Baltijas lietišķā astroinformātika un kosmisko datu apstrāde Ventspilī notiek ik pēc diviem gadiem. BAASP konferenču sērija ir platforma starptautiskas sadarbības un zināšanu apmaiņas veidošanai un stiprināšanai Baltijas reģionā un visā pasaulē. Konference apvieno astronomus, kosmosa pētniekus un inženierus, kā arī saistīto nozaru ekspertus, tostarp informātikā, elektronikā, satelīttehnoloģijās, ģeodēzijā, tālizpētē un vides zinātnēs. Šogad konference pulcēja dalībniekus no Ventspils Augstskolas, Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes un pārstāvjus no citām valstīm - Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Ukrainas, Spānijas, Nigērijas, Alžīrijas un Ķīnas. Šī gada galvenie referenti bija profesors Andris Slavinskis no Tartu Universitātes Igaunijā, Dr. Oļegs Uļjanovs no Ukrainas Nacionālās Zinātņu akadēmijas Radioastronomijas institūta un profesors Iļja Usoskins no Oulu Universitātes Somijā. Konference BAASP 2025 turpināja diskusiju par to, kā topošās tehnoloģijas maina astronomiju, kosmosa zinātni, ģeozinātnes un tālizpēti. Kā minēts konferences tēmas izklāstā, kosmosa zinātnē arvien lielāku nozīmi iegūst tā sauktie lielie dati, kas prasa jaudīgas datu iegūšanas, pārvaldības, apstrādes un interpretācijas iespējas. Astroinformātika kā starpdisciplināra joma apvieno kosmosa zinātni ar augstas veiktspējas skaitļošanu, mākslīgo intelektu un mašīnmācīšanos, sekmējot būtiskus sasniegumus novērojumu astronomijā, satelīttehnoloģijās un Zemes-kosmosa mijiedarbībā. Pēdējos gados Eiropa turpina ieņemt nozīmīgu vietu nākamās paaudzes astronomijas attīstībā. LOFAR zemfrekvences antenu tīkla paplašināšanās visā kontinentā, tostarp Baltijas reģionā, ļauj veikt augstas izšķirtspējas pētījumus par kosmisko magnētismu, Saules aktivitāti un īslaicīgām parādībām radio diapazonā. Eiropas VLBI tīkls (EVN) ir ievērojami uzlabojis savas reālā laika e-VLBI iespējas un jutību plašā frekvenču joslā, pateicoties arī Apvienotajā Karalistē bāzētajām stacijām, piemēram, Jodrell Bank un e-MERLIN. Šie uzlabojumi ir veicinājuši precīzu ātro radio uzliesmojumu un kompaktu ekstragalaktisko avotu lokalizēšanu. Tehnoloģiskie sasniegumi vienlaikus ļauj īstenot automatizētus, ātras reaģēšanas novērojumu režīmus. Šī jaunā joma integrē radio, optiskos, gravitācijas viļņu un ne-itrīno datus, lai pētītu augstas enerģijas kosmiskos notikumus, piemēram, neitronu zvaigžņu saplūšanas un magnetāru uzliesmojumus. Vienlaikus būtiski sasniegumi mākslīgā intelekta vadītā datu ieguvē, lokālajā skaitļošanā uz satelītu datoriem un kvantu tehnoloģijās balstītos algoritmos paver jaunas iespējas reāllaika analīzei un autonomai lēmumu pieņemšanai gan Zemes novērošanas, gan dziļā kosmosa misijās. Tajā pašā laikā CubeSat un modulārās satelītplatformas arvien vairāk pārveido zemo izmaksu, augstas ietekmes kosmosa pētījumu vidi, kas pieprasa jaunus datu integrācijas un drošības modeļus, kā arī to savietojamību dažādās jomās. «Konferencē mēs fokusējamies uz kosmosa zinātni gan no zinātnes, gan no tehnoloģijas puses - datu apstrāde, algoritmi, elektronika, uztvērēji un astrofizika un astronomija kā tāda,» skaidroja Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra pētnieks Vladislavs Bezrukovs. Konferences referātu tēmas lielā mērā saistītas ar pašlaik aktuālajiem projektiem. «Viena no konferences tēmām ir kosmosa laikapstākļi. Tagad Saule ir sava cikla maksimumā, arī pašlaik tuvojas magnētiskā vētra, nupat bija trīs lieli uzliesmojumi uz Saules. Daļa konferences referātu saistīti ar Saules pētījumiem, ekstremāliem Saules un kosmosa apstākļiem,» sacīja Bezrukovs. «Tāpat konferencē referēja par instrumentiem, ar ko mēs varam novērot kosmosu - teleskopiem un raidītājiem. Mēs pozicionējam sevi arī kā tālā kosmosa sakaru centrs, un referāti parāda, kā tas tehnoloģiski virzās uz priekšu. Konferencē runājām arī par galaktikas un ārpusgalaktikas pētījumiem, fundamentālo zinātni un fundamentālo astrofiziku.» Ventspils Augstskolas rektors Andris Vaivads kā vienu no Ventspils Augstskolai aktuālajiem konferences tematiem minēja Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra zinātniskā asistenta Ginta Jasmonta referātu Komētu aktivitātes modelēšana Eiropas Kosmosa aģentūras misijai «Comet Interceptor». «Doktorants Gints Jasmonts prezentēja referātu par modelēšanu komētām - kā veidojas komētu astes, kā veidojas komas (gāzu un putekļu apvalki - red. piez.) apkārt komētām. Šajā virzienā strādā vairāki mūsu zinātnieki, un Ventspils Augstskola ir iesaistījusies nākamajā Eiropas Kosmosa aģentūras misijā Comet Interceptor. Tā būs misija, kas uzlidos kosmosā uz noteiktu punktu un gaidīs nezināmu objektu, kas ielidos no ārpus Saules sistēmas, lai to pēc tam pētītu. Mūsu zinātnieki modelē, kā vide apkārt tam varētu izskatīties un kā dažādi instrumenti uz šī pavadoņa varētu novērot šo objektu. Ventspils uzņēmums Bitlake Technologies arī ir iesaistīts sistēmu izstrādē šai kosmosa misijai,» sacīja Andris Vaivads. Vladislavs Bezrukovs, papildinot rektora teikto, akcentēja: «Pašlaik tas ir ļoti aktuāli, jo arī tieši tagad Saules sistēmā lido starpzvaigžņu komēta 3I/ATLAS, kas aktualizē diezgan daudz jautājumu, un misija Comet Interceptor pētīs tādus iespējamos nākotnes viesus.» Konferencē referenti uzstājās divas dienas, otrajā dienā dalībniekiem viesojoties arī Starptautiskajā radioastronomijas centrā Irbenē. «Es ceru, ka nākotnē šis varētu būt jau ikgadējs pasākums. Referentu skaits konferencē pieaug, tāpēc ir vēlme konferenci padarīt plašāku un biežāku,» piebilda Bezrukovs. Informāciju sagatavoja K. Lithens Pasākums tika organizēts projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ( Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012 ) ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Vairāk par konfere nci: www.venta.lv/baasp2025

Ventspils Augstskolā (VeA) 11. novembrī notika starptautisks pasākums - “VIRAC seminārs par ekstremālām Saules aktivitātēm un kosmiskajiem laikapstākļu notikumiem”, ko organizēja Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs (VSRC), projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” (Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012 ) ietvaros. Seminārā piedalījās Latvijas un ārvalstu zinātnieki un pētnieki. Semināra mērķis bija stiprināt pieredzes un zinātnisko rezultātu apmaiņu par Saules aktivitātes ekstrēmajām izpausmēm, to ietekmi uz jonosfēru, Zemes magnētisko lauku un mūsdienu tehnoloģisko sistēmu drošību. Pasākuma programmā bija gan VSRC īstenoto pētījumu prezentācijas, gan apaļā galda diskusijas par aktuālajiem un nākotnē plānotajiem projektiem kosmosa laikapstākļu (space weather) jomā. Īpaša uzmanība tika veltīta Saules uzliesmojumu, jonosfēras traucējumu un ģeomagnētisko vētru ietekmes izpētei, kā arī starptautiskās sadarbības stiprināšanai. Seminārā piedalījās vairāki starptautiski atzīti eksperti: Oulu kosmisko staru stacijas (Somija) vadītājs Dr. Ilya Usoskin; Ukrainas Nacionālās Zinātņu akadēmijas Ģeofizikas institūta (Ukraina) vadošais pētnieks Dr.Mykhailo Orlyuk; Odesas observatorijas “URAN-4” un Ukrainas Nacionālās Zinātņu akadēmijas Radioastronomijas institūta (Ukraina) vadošais pētnieks Mikhailo Ryabov, Navarras Publiskās universitates (Spānija) pētnieks Endika Aguirre, kā arī VSRC pētnieki Vladislavs Bezrukovs un Jānis Šteinbergs. Seminārs kalpoja kā nozīmīga platforma zināšanu apmaiņai, jaunu pētniecības virzienu iezīmēšanai un starptautisko sadarbību stiprināšanai. VSRC jau vairākus gadus piedalās kosmosa laika pētījumos un to praktiskam pielietojumam sakaru, navigācijas un citu kritisko infrastruktūru drošībā. Šobrīd VSRC pētnieki īsteno trīs Latvijas Zinātņu padomes finansētus zinātniskos projektus šajā virzienā, kuros tiek izmantoti VSRC radioteleskopi un LOFAR UN JIVE ERIC infrastruktūra. Seminārs tika organizēts projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” (Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu.

No 8. līdz 19. septembrim Ventspils Augstskolā norisinājās Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) organizētā zinātniskā darbnīca “ VIRAC Summer School on Pulsar Observations at Centimetre and Metre Wavelengths ”, kurā piedalījās pētnieki un studenti no Latvijas un ārvalstīm. Zinātniskās darbnīcas mērķis bija attīstīt zināšanas un praktiskās iemaņas pulsāru novērošanā, radioastronomisko datu apstrādē un starptautiskajā sadarbībā. Divu nedēļu garumā dalībnieki piedalījās lekcijās un praktiskajās nodarbībās par pulsāru astronomijas pamatiem, novērojumu plānošanu un datu analīzi, īpašu uzmanību pievēršot novērojumiem ar LOFAR zemas frekvences antenu masīvu. Zinātnisko darbnīcu vadīja VSRC pētnieki Jānis Šteinbergs un Vladislavs Bezrukovs. Īpaši ielūgtie vieslektori – Dr. Alisa Ševcova un Dr. Ihors Kravcovs no Ukrainas Nacionālās Zinātņu akadēmijas Radioastronomijas institūta – dalījās savā pieredzē par pulsāru emisijas fizikālajiem raksturlielumiem un zemas frekvences pētījumiem. Kas ir pulsāri? - Pulsāri ir ļoti blīvas, ātri rotējošas neitronu zvaigznes, kas izstaro spēcīgus radioviļņu impulsus regulāros intervālos. Šie signāli ir tik precīzi, ka tos bieži salīdzina ar kosmiskiem pulksteņiem. To novērošana ar moderniem radioteleskopiem palīdz pētniekiem izprast galējus fizikālos apstākļus, starpzvaigžņu vides īpašības un Visuma struktūru. VSRC nodarbojas ar radioastronomijas, kosmosa tehnoloģiju un datu apstrādes pētījumiem un pārvalda Irbenes radioteleskopu kompleksu, kas ir viens no modernākajiem Ziemeļeiropā. Viens no nozīmīgākajiem pētniecības instrumentiem ir LOFAR ( Low Frequency Array ) – Eiropas mēroga zemas frekvences radio teleskopu tīkls, kas apvieno simtiem antenu staciju vairākās valstīs, tostarp arī Latvijā. Ventspils Augstskolas dalība JIV-ERIC and LOFAR-ERIC ( European Research Infrastructure Consortium ) konsorcijos stiprina Latvijas iesaisti starptautiskajā radioastronomijas kopienā un paver iespējas veikt novērojumus Visuma radio diapazonā. Zinātnniskās darbības norise veicināja Ventspils Augstskolas, Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes sadarbību radioastronomijas jomā, kā arī nodrošināja pieredzes apmaiņu ar Eiropas un Ukrainas pētniecības institūcijām. Pasākums tika īstenots Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012 “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ietvaros.