PROJEKTS

Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai

Projekta nosaukums:  “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai”

 

Projekta Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012

 

Programma:  Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā" 1.1.1.5. pasākuma "Latvijas pilnvērtīga dalība Apvārsnis Eiropa programmā, tajā skaitā nodrošinot kompleksu atbalsta instrumentu klāstu un sasaisti ar RIS3 specializācijas jomu attīstīšanu" trešās projektu iesniegumu atlases kārta.

 

Projekta iesniedzējs:  Ventspils Augstskola

 

Projekta realizēšanas periods :  01.06.2025. – 30.11.2029.

 

Projekta kopējās izmaksas:  568 000.00 euro t.sk. plānotais Eiropas Savienības Reģionālās attīstības fonda apjoms ir 85,00% no attiecināmajiem izdevumiem – 482 800.00 euro, un valsts finansējuma apjoms: 15% no attiecināmajiem izdevumiem – 85 200.00 euro.

 

Projekta īss apraksts:

Projekta mērķis ir veicināt Latvijas dalību starptautiskajās pētniecības iniciatīvās, kā arī palielināt Latvijas zinātnisko institūciju konkurētspēju un starptautisko atpazīstamību. Sadarbībā ar ERIC konsorcijiem (JIV ERIC un LOFAR ERIC) plānots stiprināt zinātnisko kapacitāti un izcilību radioastronomijā, astrofizikā, informācijas tehnoloģijās, datu apstrādes metodēs, kā arī jaunu tehnoloģiju izstrādē.


Šo mērķu sasniegšanai tiks pilnveidota esošā pētniecības infrastruktūra un resursi, izstrādātas jaunas zinātniskās metodes un tehnoloģijas, kā arī veicināta zināšanu pārnese un jauno pētnieku integrācija starptautiskajā zinātnes kopienā. Projekta ietvaros paredzēts izstrādāt 16 starptautiskās sadarbības projektus, kas novērtēti virs kvalitātes sliekšņa.

 

Galvenās darbības:

  1. Atbalsts programmas "Apvārsnis Eiropa" un programmas 10. IP apakšprogrammu konkursos iesniegto un virs kvalitātes sliekšņa novērtēto projektu pieteikumu sagatavošanai (vismaz 16 projekta pieteikumi).
  2. Dalības nodrošināšana ERIC konsorcijos un ESFRI platformās, ietverot:
  • ārvalstu un iekšzemes komandējumus un dienesta braucienus,
  • komunikācijas materiālu izveidi,
  • konferenču un semināru organizēšanu.

 

Kontakti: Santa Kalvāne, santa.kalvane@venta.lv

Projekta jaunumi

Autors Inta Ozola • 2026. gada 10. novembris
13. novembrī Ventspils Augstskolā norisināsies Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) zinātniskais seminārs “Andromedas galaktikas dubultkodola noslēpums” (The Mystery of the Double Nucleus in the Andromeda Galaxy), ko vadīs pētniece prof. Elena Baņņikova. Seminārs tiek organizēts JIVE Latvia konsorcija aktivitāšu ietvaros, veicinot starptautisko zinātnisko sadarbību un zināšanu apmaiņu radioastronomijas un astrofizikas jomā. Andromedas galaktika ir viena no mūsu Piena Ceļam tuvākajām lielajām galaktikām, taču tās centrā joprojām slēpjas zinātniski intriģējošs noslēpums. Novērojumi atklājuši neparastu dubultkodola struktūru, kas raisījusi jautājumus par galaktikas centrā notiekošajiem procesiem un to iespējamo izcelsmi. Kas patiesībā veido šo dubultkodolu, un ko tas var atklāt par galaktiku uzbūvi un attīstību? Seminārā prof. Elena Baņņikova iepazīstinās ar Andromedas galaktikas centrālās daļas izpēti*, zinātniskajām hipotēzēm un pētījumu rezultātiem, kas palīdz labāk izprast šo neparasto astronomisko parādību. Dienas programma: 9.30-10.00 reģistrēšanās un rīta kafija 10.00-12.00 zinātniskais seminārs Ventspils Augstskolā, D407. auditorijā 12.00-18.00 Irbenes kompleksa apmeklējums un diskusijas Semināram var pieslēgties arī attālināti, klikšķinot šeit: meet.google.com/joc-ywsi-kmn Seminārs sniegs iespēju ne tikai padziļināt zināšanas par aktuāliem astrofizikas pētījumiem, bet arī veicināt zinātnisko diskusiju, pieredzes apmaiņu un turpmākās sadarbības iespējas. Savukārt Irbenes kompleksa apmeklējums ļaus iepazīt VSRC pētniecības infrastruktūru un tās nozīmi starptautiskajā radioastronomijas pētniecībā. Aicinām pētniekus, studentus un citus zinātnes interesentus piedalīties seminārā un kopīgi izzināt vienu no aizraujošākajiem Andromedas galaktikas noslēpumiem! Pasākums tiek organizēts projekta Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012 “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ietvaros. *Zinātniskā publikācija (Astronomy & Astrophysics): https://www.aanda.org/component/article?access=doi&doi=10.1051/0004-6361/202660388
Autors Rota Žagare • 2026. gada 30. oktobris
Mūsdienu radioastronomija balstās ne tikai uz iespaidīgām tehnoloģijām un starptautisku pētniecības infrastruktūru, bet arī uz zināšanu apmaiņu un jauno pētnieku sagatavošanu. Viens no spilgtākajiem šādas sadarbības piemēriem ir LOFAR – Eiropas mēroga radioastronomijas tīkls, kas ļauj pētīt Visumu zemās radiofrekvencēs un paver jaunas iespējas dažādās astronomijas jomās. Lai iepazītu šīs unikālās infrastruktūras darbību, jaunākos tehnoloģiskos risinājumus un pētniecības iespējas, Nīderlandes Radioastronomijas institūts ASTRON Nīderlandē regulāri pulcē jaunos pētniekus no dažādām valstīm uz LOFAR skolu. Vienā no šīm apmācībām piedalījās arī Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu Institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (IZI VSRC) Vadošais viespētnieks Jesus Alberto Cazares Montes. Nīderlandes Radioastronomijas institūtam (ASTRON), kas dibināts 1949. gadā, ir nozīmīga loma radioastronomijas infrastruktūras un pētniecības attīstībā. Viens no tā lielākajiem projektiem ir LOFAR ( LOw Frequency ARray ) – Eiropas radioteleskopu staciju tīkls, kas paredzēts Visuma izpētei zemās radiofrekvencēs. Pašlaik tīkls tiek modernizēts, pārejot uz LOFAR 2.0, kas uzlabos novērojumu iespējas un iegūto astronomisko attēlu kvalitāti. Lai atbalstītu nākamās paaudzes radioastronomu sagatavošanu, ASTRON reizi divos gados organizē LOFAR skolu. Šoruden notikusī skola pulcēja dalībniekus, lai iepazītos ar radioastronomijas tehniskajiem un zinātniskajiem aspektiem, izmantojot LOFAR. Programmā bija iekļauta novērojumu datu iegūšana un apstrāde, attēlu izveidošana, kā arī teleskopu tīkla darbības tehniskie izaicinājumi. Pētnieki iepazīstināja arī ar LOFAR izmantojumu dažādās jomās, tostarp pulsāru un īslaicīgu enerģētisku uzliesmojumu, Saules fizikas, kosmisko staru, zibens izlāžu, zvaigžņu un eksoplanētu pētniecībā. Skola dalībniekiem sniedza arī praktisku pētnieciskā darba pieredzi. Pēdējās trīs dienās viņi strādāja komandās, risinot ASTRON pētnieku piedāvātus uzdevumus, kas bija saistīti ar šo zinātnieku pašreizējiem pētījumiem. Noslēguma dienā katra komanda prezentēja savus rezultātus, tādējādi dalībniekiem bija iespēja izmantot iegūtās zināšanas, risinot uzdevumus, kas līdzinās profesionālajā radioastronomijā sastopamajām pētniecības problēmām. Viens no galvenajiem skolas tematiem bija pašlaik notiekošā pāreja no LOFAR 1.0 uz LOFAR 2.0 versiju. Modernizācija ietver programmatūras un datu apstrādes sistēmu uzlabojumus, kā arī pilnveidojumus teleskopu tīkla kalibrēšanā un darbībā. LOFAR 2.0 uzlabotās datu apstrādes iespējas ļauj iegūt ievērojami detalizētākus un kvalitatīvākus astronomiskos foto. LOFAR tīklu veido stacijas vairākās Eiropas valstīs. Latvijā atrodas viena no šīm stacijām, kas ir vistālāk uz ziemeļiem un, pēc Bulgārijas stacijas, otrā vistālāk uz austrumiem izvietotā stacija Eiropā. Dažādas valstis turpina modernizēt savas stacijas vai paplašina dalību tīklā. Piemēram, Zviedrijas stacija jau ir modernizēta, savukārt Čehija plāno izveidot savu staciju. LOFAR skolas laikā dalībnieki iepazinās arī ar simbolisku tradīciju, kas iezīmē tīkla pāreju uz LOFAR 2.0. Kad kāda stacija pabeidz modernizāciju, ASTRON ievieto caurspīdīgā caurulē mīksto rotaļlietu ar attiecīgās stacijas nosaukumu. Caurule simbolizē stacijas, kuras jau darbojas ar LOFAR 2.0. Savukārt Eiropas kartē tiek iesprausts Eiropas Savienības karodziņš, kad kādā stacijā sākas modernizācijas process. Skolas dalībnieki vēroja, kā caurulē tika ievietotas divas jaunas rotaļlietas – tās pārstāvēja Polijas staciju un nesen modernizēto Bulgārijas staciju. Latvijas stacija vēl nav modernizēta atbilstoši LOFAR 2.0 prasībām. Tās modernizācija paplašinātu Latvijas iespējas piedalīties starptautiskajā radioastronomijas pētniecībā, ļaujot zinātniekiem izmantot tīkla uzlabotās iespējas. Stacija varētu sniegt būtisku ieguldījumu Latvijas akadēmisko institūciju pētniecībā un veicināt zinātnisko sadarbību visā Baltijas reģionā. Tādējādi pāreja uz LOFAR 2.0 nozīmētu vairāk nekā tikai tehnisku uzlabojumu. Tas būtu nozīmīgs solis Latvijas lomas saglabāšanā un attīstībā Eiropas radioastronomijā, nodrošinot Latvijas pētniekiem pilnvērtīgas iespējas izmantot šīs starptautiskās infrastruktūras sniegtās zinātniskās iespējas. Šā mērķa sasniegšanai būs nepieciešams turpmāks institucionālais atbalsts un ieguldījumi pētniecības infrastruktūrā. Informācija ir sagatavota projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” (Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.
Autors Rota Žagare • 2026. gada 28. oktobris
Mākslīgā intelekta (MI) aģenti nav burvju nūjiņa, kas pati izdara atklājumus. Tie balstās uz jau esošām zināšanām un nespēj patstāvīgi izprast pavisam jaunus zinātniskus rezultātus. Taču kā čakli palīgi tie var ievērojami atvieglot pētnieka ikdienu: apstrādāt datus, rakstīt programmu kodu, sagatavot atkārtojošos datu rindas, ātri apkopot lielu informācijas apjomu par kādu zinātnes tēmu vai palīdzēt izprast, kā darbojas jau esoša programma. Atšķirībā no parastas tērzēšanas ar čatbotu, MI aģents prot arī rīkoties: pats izvēlas rīkus, palaiž kodu un soli pa solim veic vairākpakāpju uzdevumus. Tomēr arī tas strādā tikai rūpīga pētnieka uzraudzībā, jo šādu sistēmu pamatā esošo lielo valodas modeļu darbības būtība ir prognozēt nākamo vārdu, nevis garantēt patiesību. Tāpēc katrs rezultāts ir jāpārbauda. Pārbaudi var uzticēt arī cita MI aģenta versijai, taču tas ne vienmēr ietaupa laiku vai darbu. Lai šīs iespējas būtu saprotamas un apgūstamas ikvienam, Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs (VSRC) 2026. gada rudenī uzsācis semināru sēriju par MI aģentu lietošanu zinātnē. Īpašs uzsvars tiek likts uz astrofiziku un radioastronomiju, tostarp radio interferometriskajiem novērojumiem JIV un LOFAR tīklos. Pirmajā seminārā tika sniegts ieskats MI pasaulē un lielajos valodas modeļos, ko ikviens pazīst no tērzēšanas logiem, meklētājiem un programmēšanas vidēm. Otrajā seminārā 15. oktobrī savu pieredzi un piemērus no darba datorzinātnēs un astrofizikā atklāja VSRC zinātniskais asistents Jānis Šteinbergs.  Informācija ir sagatavota projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ( Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.
Autors Rota Žagare • 2026. gada 22. oktobris
No 7. līdz 9. oktobrim Rīgā norisinājās starptautiskā Zabbix Summit 2026 konference, kas pulcēja pārstāvjus no dažādām valstīm, lai dalītos pieredzē par Zabbix monitoringa platformas iespējām un tās izmantošanu dažādās nozarēs. Šajā konferencē piedalījās arī Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) zinātniskais asistents Kristaps Blumbergs.
Autors Rota Žagare • 2026. gada 21. oktobris
Pilns Saules aptumsums ir viena no retākajām un iespaidīgākajām astronomiskajām parādībām, ko iespējams novērot no Zemes. Lai gan kaut kur uz planētas pilns Saules aptumsums notiek vidēji reizi pusotrā gadā, konkrētā vietā tas var neatkārtoties vairākas paaudzes. Latvijā pēdējais pilnais Saules aptumsums bija novērojams 1954. gada 30. jūnijā, bet nākamais gaidāms tikai 2142. gada 25. maijā. Arī laikapstākļi Baltijas reģionā bieži vien nav labvēlīgi astronomiskajiem novērojumiem, jo mākoņainas debesis nereti liedz vērot pat ievērojamus debess notikumus. Tādēļ astronomijas entuziasti un pētnieki bieži dodas ekspedīcijās uz vietām, kur aptumsuma josla sakrīt ar lielāku iespēju piedzīvot skaidras debesis.
Autors Rota Žagare • 2026. gada 14. oktobris
Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) organizē semināru “Mākslīgā intelekta rīki un aģenti. To izmantošana programmatūras izstrādē un radioastronomijas datu apstrādē”, lai iepazīstinātu ar mākslīgā intelekta (MI) aģentu iespējām un to praktisko pielietojumu viedo tehnoloģiju attīstībā un zinātniskajā pētniecībā. Seminārs notiks 15. oktobrī plkst. 10.30 un to vadīs VSRC zinātniskais asistents Jānis Šteinbergs.
Autors Rota Žagare • 2026. gada 9. oktobris
Viens no iespaidīgākajiem Eiropas astronomiskajiem instrumentiem piedzīvo vērienīgu modernizāciju, kas ļaus zinātniekiem vēl precīzāk pētīt Visumu un atklāt jaunus kosmosa noslēpumus. Modernizācijas programma LOFAR 2.0 atjauno Eiropas zemo frekvenču radioteleskopu tīklu LOFAR (Low Frequency Array), kura sastāvā darbojas arī Latvijas stacija LV614 Irbenē. LOFAR nav parasts teleskops. Tas apvieno tūkstošiem radio antenu astoņās Eiropas valstīs, veidojot vienotu virtuālu instrumentu ar gandrīz 2000 kilometru lielu diametru. Šī unikālā sistēma ļauj uztvert vājus radiosignālus no tālām galaktikām, melnajiem caurumiem un citiem kosmiskiem objektiem, kā arī pētīt procesus Zemes augšējos atmosfēras slāņos. Jaunā LOFAR 2.0 versija būtiski uzlabos teleskopa iespējas. Lai gan pašas antenas netiek mainītas, pilnībā tiek atjaunota elektronika, datu apstrādes sistēmas un vadības programmatūra. Pēc modernizācijas katra stacija vienlaikus varēs novērot visu frekvenču diapazonu no 10 līdz 240 megaherciem, kas līdz šim nebija iespējams. Turklāt kalibrēšanas process, kas agrāk varēja ilgt vairākas stundas vai pat diennakti, tagad tiks veikts dažu minūšu laikā. Pirmie LOFAR 2.0 izmēģinājumu rezultāti uzrāda ievērojamus uzlabojumus. Novērojot ELAIS-N1 debesu apgabalu, jaunā sistēma sasniedza vairāk nekā divreiz augstāku jutību nekā iepriekšējā paaudze. Tas nozīmē, ka tādu pašu datu kvalitāti tagad iespējams iegūt aptuveni piecas reizes ātrāk. Modernizācija pavērs arī pilnīgi jaunas iespējas, piemēram, pētīt kosmiskos starus, zibens izlādes un īslaicīgus radio uzliesmojumus ar nanosekunžu precizitāti.
Autors Rota Žagare • 2026. gada 6. oktobris
25. septembrī Trnavas Universitātes Juridiskajā fakultātē norisinājās starptautisks zinātniskais simpozijs, kurā piedalījās arī Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” zinātniskā viesasistente, doktorante Nansija Jotkus. Simpozija ietvaros tika prezentēts pētījums “ Emerging National Space Governance in the Baltic States ”, kas veltīts Igaunijas, Latvijas un Lietuvas nacionālās kosmosa pārvaldības un tiesiskā regulējuma attīstībai. Pētījumā, izmantojot salīdzinošo tiesību metodi, analizētas triju Baltijas valstu atšķirīgās pieejas kosmosa aktivitāšu pārvaldībai, to dalība starptautiskajos kosmosa tiesību instrumentos, sadarbība ar Eiropas Kosmosa aģentūru, kā arī nacionālo regulējumu mijiedarbība ar Eiropas Savienības līmenī topošo regulējumu. Īpaša uzmanība pievērsta pēdējo gadu būtiskajām pārmaiņām. Pētījumā uzsvērts, ka dalība starptautiskajos kosmosa tiesību līgumos pati par sevi vēl nenodrošina pilnvērtīgu šo saistību īstenošanu nacionālajā līmenī. Attīstoties privātajām un komerciālajām kosmosa aktivitātēm, arvien nozīmīgāki kļūst nacionālie mehānismi kosmosa darbību autorizācijai, pastāvīgai uzraudzībai, kosmosa objektu reģistrācijai, atbildības jautājumu risināšanai, kiberdrošībai un kosmosa darbību ilgtspējai. Prezentācijā tika analizēta arī 2025. gada 25. jūnijā Eiropas Komisijas publicētā EU Space Act priekšlikuma iespējamā ietekme uz Baltijas valstu nacionālo kosmosa pārvaldību. Topošais Eiropas Savienības regulējums var kļūt par būtisku faktoru kosmosa aktivitāšu prasību harmonizācijā, vienlaikus saglabājot nepieciešamību dalībvalstīm nodrošināt starptautisko saistību efektīvu īstenošanu nacionālajā līmenī. Baltijas valstu salīdzinājums parāda, ka, neraugoties uz kopīgu integrāciju Eiropas kosmosa ekosistēmā, valstis ir izvēlējušās atšķirīgus kosmosa pārvaldības attīstības ceļus. Dalība simpozijā sniedza iespēju prezentēt Latvijā veikto pētījumu starptautiskai akadēmiskajai auditorijai, diskutēt par Baltijas valstu vietu Eiropas kosmosa tiesību attīstībā un apmainīties ar pieredzi ar ārvalstu kosmosa tiesību pētniekiem. Pētījums ir saistīts ar Nansijas Jotkus promocijas darba tematiku par starptautisko kosmosa tiesību instrumentu efektivitāti un to nozīmi ilgtspējīgas kosmosa vides nodrošināšanā. Dalība starptautiskajā simpozijā sniedz iespēju Latvijas pētniecības pieredzi un zināšanas kosmosa jomā darīt plašāk zināmas starptautiskajā akadēmiskajā vidē, vienlaikus veicinot starpdisciplināru sadarbību starp tiesību, zinātnes un tehnoloģiju jomām. Šāda starptautiska sadarbība ir nozīmīga arī Latvijas iesaistei Eiropas pētniecības infrastruktūru tīklos. Ventspils Augstskolai, attīstot sadarbību ar JIV ERIC un LOFAR ERIC konsorcijiem, ir iespēja stiprināt Latvijas pētniecisko kapacitāti un starptautisko atpazīstamību radioastronomijā, astrofizikā, informācijas tehnoloģijās un datu apstrādē, kā arī veicināt jaunu tehnoloģiju un pētniecības metožu attīstību. Savukārt starpdisciplināra pieeja kosmosa jomai palīdz veidot plašāku izpratni par juridiskajiem, zinātniskajiem un tehnoloģiskajiem aspektiem, kas kļūst arvien nozīmīgāki, Latvijai aktīvāk iesaistoties starptautiskajās kosmosa un pētniecības iniciatīvās. Informācija ir sagatavota projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” (Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.
Autors Rota Žagare • 2026. gada 1. oktobris
Šī gada 23. septembrī Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta "Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs" (VSRC) Irbenes kompleksā uzņēma vadošos ASV Nacionālās radioastronomijas observatorijas (NRAO – National Radio Astronomy Observatory ) astronomus un pētniekus – Dr. Todu R. Hanteru ( Todd R. Hunter ) un Dr. Kristalu L. Broganu ( Crystal L. Brogan ). Vizītes laikā tika pārrunāta tālākā zinātniskā sadarbība un tehnoloģiju attīstība radioastronomijas pētījumos. Vizītes ietvaros viesi klātienē iepazinās ar Irbenes radioastronomijas centra unikālo infrastruktūru, tostarp Ziemeļeiropā lielāko antenu RT-32 un jaunākajām tehniskajām izstrādnēm (R&D). Īpaša uzmanība tika pievērsta pašu spēkiem izstrādātajiem jaunās paaudzes uztvērējiem, kas sniedz iespēju veikt vēl precīzākus un jutīgākus Visuma novērojumus, vai sazināties ar dziļā-kosmosa zondēm. Darba sanāksmju laikā ASV astronomi un VSRC pētnieki pārrunāja vienu no mūsdienu radioastronomijas lielākajiem izaicinājumiem – cīņu ar radiofrekvenču traucējumiem (RFI – Radio Frequency Interference ), kā arī stratēģijas to mazināšanai un datu apstrādes uzlabošanai. Īpaša uzmanība tika pievērsta NRAO sadarbībai ar SpaceX Starlink satelītu tīklu, izstrādājot un realizējot O perational Data Sharing (ODS) rīku, kas ļauj izvairīties no tieša satelīta signāla nonākšanas NRAO teleskopu redzes laukā. Apspriežot kopīgās pētniecības virzienus, puses uzsvēra sadarbības potenciālu astrofizikā, jo īpaši pētot masīvo zvaigžņu veidošanās procesus Visumā, kur gan NRAO instrumenti (tādi kā ALMA un VLA/ngVLA), gan Irbenes radioteleskopi nodrošina svarīgus un savstarpēji papildinošus novērojumu datus. Vizīte kalpo kā būtisks solis atvērtai un plašākai starpinstitucionālajai sadarbībai starp Latvijas radioastronomijas centru (VSRC) un ASV Nacionālo Radioastronomijas Observatoriju (NRAO). Pasākums tika organizēts projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” (Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.
Vairāk