Astronomu skatījums uz rudeni debesīs

2025. gada 10. oktobris

Rudenī dienas kļūst īsākas, krāsas spilgtākas, bet gaismas trūkums liek ķermenim un prātam pielāgoties. Astronomi skaidro, kā šis gadalaiks ietekmē debesis – no zvaigžņu ceļiem un Saules cikliem.


Daba maina ritmu, debesis kļūst zemākas, un cilvēks - domīgāks. Šis gadalaiks mūs vieno un reizē izaicina, jo vieni tajā redz krāsas un skaistumu, citi -drūmumu un nogurumu. Par vienu gan esam vienisprātis -rudenī dienas kļūst īsākas.


Amerikāņu domātājs Karloss Kastanjeda (1925-1998), atsaucoties uz senu gudrību, ir teicis: «Mēs neredzam lietas tādas, kādas tās ir, - mēs redzam tās tādas, kādi esam paši.»


Astronomu skatījums uz rudeni debesīs


IVARS ŠMELDS, Dr. phys., Ventspils Augstskoals vadošais pētnieks


«Skatoties debesīs, mēs redzam tikai ierobežotu debesjuma fragmentu - it kā atrastos zvaigžņu globusā. No ārpuses tas izskatītos kā lode, kurā Zeme ir vidū un debesis ir gan augšā, gan apakšā. Zemes lodveida formu mēs gan tā uzreiz neredzam, jo esam pārāk mazi un tās virsma mums šķiet plakana. Planetārijā šo pašu var redzēt no iekšpuses. Debesis ir, bet nešķiet bezgalīgas - redzam tikai augšējo redzamo daļu, un attāluma uztvere ir relatīva; lidmašīna ir augstu debesīs, bet patiesībā ir daudz tuvāk nekā zvaigznes.


Mēs nejūtam ne Zemes griešanos ap savu asi diennakts laikā, ne tās apriņķošanu ap Sauli gada laikā - tāpat kā vilcienā nevar just kustību, bet garām skrien viss, kas aiz loga. Tās riņķošanas dēļ ap Sauli mēs redzam, kā diennakts laikā zvaigznes it kā apgriežas ap Zemi, lai gan patiesībā griežas tā pati. Gada laikā Saule šķietami apriņķo visu debess lodi, divreiz šķērsojot debess ekvatoru un veidojot uz tā riņķi, ko sauc par ekliptiku. No pola skatoties, diennakts laikā Saule veido Zemei paralēlu apli debesīs, kas izskaidro polāro dienu un nakti. No ekvatora skatoties, Saule lec un riet perpendikulāri horizontam, un krēsla iestājas strauji.


Rudens astronomiski sākas ar ekvinokciju - bridi, kad Saule šķērso debess ekvatoru un lec tieši austrumos, riet tieši rietumos. Tad naktis kļūst tumšākas un piemērotākas novērojumiem, īpaši optiskajā astronomijā. Radioastronomijā Saule netraucē, tāpēc pētījumi turpinās neatkarīgi no diennakts.


Decembra beigās gaidāmi intensīvāki zvaigžņu lieti, piemēram, Geminidas. Ziemeļblāzmas saistītas ar Saules aktivitāti un ir redzamas skaidrāk tumsā. Uzliesmojumi uz Saules, kas tās izsauc, var ietekmēt radiosakarus, satelītus un pat elektrības tīklus, kā arī īslaicīgi ietekmē mūsu nervu sistēmu un psiholoģisko stāvokli.


Lielāks drauds cilvēcei ir mūsu pašu radītie procesi - piesārņojums un pārapdzīvotība. No lieliem meteorītiem tuvākajā gadsimtā briesmas nav zināmas. Astronomi spēj sekot objektu trajektorijām un vajadzības gadījumā novirzīt. Mēs pētām ra-diostarojumu, lai saprastu, kā dzimst zvaigznes. Galīgo atbilžu šajā jomā nebūs nekad, bet katrs novērojums bagātina izpratni.»


VLADISLAVS BEZRUKOVS, Mg. sc. ing., Ventspils Augstskolas pētnieks


«Zemes ass ir slīpa par aptuveni 23,5 grādiem, tādēļ mūsu puslode dažādos gadalaikos saņem atšķirīgu daudzumu Saules gaismas.


Rudens debesis ir bagātas ar pārmaiņām. Vakaros parādās ziemas zvaigznāji - Orions ar savu spožo jostu, Plejādes kā maza dimantu sauja un spožākā nakts zvaigzne Sīriuss. Oktobrī vērojami Orionidi, kas saistīti ar Haleja komētas atlūzām, novembrī - Leonīdi.


Šoruden mums ir īpašs viesis - komēta 3I/ATLAS, kas nāk no ārpus Saules sistēmas. Tā ir tikai trešā starpzvaigžņu komēta, kādu cilvēce jebkad ir novērojusi. Atklāta šovasar, tā jau izrāda aktīvu asti, kuras sastāvā NASA teleskopi ir atraduši gan oglekļa dioksīdu, gan ūdens ledu. Tā būs drošā attālumā, bet tās vizīte mums ļauj ieraudzīt vielu no citas zvaigžņu sistēmas.


25. Saules aktivitātes cikls ir pārsteidzošs. Kad tas sākās 2019. gadā, zinātnieki prognozēja vāju ciklu, bet plankumu skaits un uzliesmojumu biežums ir daudz lielāks, nekā gaidīts.


Tas nozīmē spēcīgas ģeomagnētiskās vētras, kas ietekmē radiosakarus, satelītus un elektrības tīklus. Pat ar modernākajiem teleskopiem un superdatoriem Saule saglabā noslēpumu.»


Sagatavoja:

Rebeka Busule

Laikraksts "Ventas Balss"

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Žagare 2026. gada 26. augusts
Ventspils Augstskola projekta COLOURS ( COLlaborative innOvative sUstainable Regional UniverSitieS ) ietvaros izsludina pieteikšanos Biznesa idejas attīstības finansējumam studentu komandām, kuras piedalījās COLOURS forumā (CoLab) “IT nozares izaicinājumi mākslīgā intelekta laikmetā”, kas norisinājās no 20. līdz 22. maijam. Biznesa idejas attīstības finansējuma mērķis ir palīdzēt studentu komandām turpināt forumā izstrādāto ideju attīstību, veikt idejas validāciju, izstrādāt prototipu, MVP vai demo versiju, piesaistīt potenciālos klientus vai sadarbības partnerus, attīstīt tehnisko risinājumu, dizainu, mārketinga materiālus vai sagatavot ideju nākamajam solim uzņēmējdarbības virzienā. Vienai studentu komandai pieejamais finansējums ir 3000 EUR . Finansējums netiek izmaksāts komandai kā tiešs naudas pārskaitījums. Ventspils Augstskola apmaksā vai atmaksā tikai iepriekš saskaņotus un attiecināmus izdevumus, kas nepieciešami biznesa idejas attīstībai. Pieteikties var studentu komandas, kas piedalījās COLOURS forumā “IT nozares izaicinājumi mākslīgā intelekta laikmetā” un kuru ideja ir saistīta ar forumā apskatītajiem IT nozares un mākslīgā intelekta laikmeta izaicinājumiem, problēmām vai risinājumiem. Pieteikumā jāiesniedz: biznesa idejas attīstības finansējuma pieteikuma veidlapa; budžeta tāmes veidlapa; ētikas pašdeklarācijas veidlapa; katra komandas dalībnieka augstskolas izsniegta izziņa par studējošā statusu. Pieteikumi jāsagatavo un jāiesniedz Ventspils Augstskolas Studentu uzņēmējdarbības centra vadītājam Elvisam Braunam , rakstot uz e-pastu elviss.brauns@venta.lv . Pieteikšanās termiņš: 2026. gada 27. septembris Veidlapas pieejamas: Google Drive Jautājumu gadījumā komandas aicinātas sazināties ar Studentu uzņēmējdarbības centra vadītāju Elvisu Braunu, elviss.brauns@venta.lv . Vairāk par Studentu uzņēmējdarbības centru šeit: https://www.venta.lv/studentu-uznemejdarbibas-centrs  Pēc pieteikumu izvērtēšanas finansējuma saņēmēji tiks paziņoti ne vēlāk kā 6 darba dienu laikā pēc pieteikšanās termiņa beigām.
Autors Rota Žagare 2026. gada 25. augusts
No 20. līdz 23. augustam Zvejniekciemā, Saulkrastu novadā, norisinājās Latvijas Jauno zinātnieku apvienības Vasaras skola 2026, pulcējot jaunos pētniekus no dažādām Latvijas augstskolām un zinātniskajām institūcijām. Ventspils Augstskolu šogad vasaras skolā pārstāvēja doktorantes Līga Pūce, Aiga Veckalne, Monta Anšica un Aiga Bādere. Latvijas Jauno zinātnieku apvienības vasaras skola ir ikgadējs pasākums, kura mērķis ir stiprināt jauno zinātnieku profesionālās prasmes, veicināt starpdisciplināru sadarbību un veidot jaunus kontaktus Latvijas pētnieku kopienā. Šogad izglītojošajā programmā uzmanība tika pievērsta zinātnieka lomai sabiedrības uzticības veidošanā un dezinformācijas mazināšanā, aktualitātēm un zinātnieku iespējamajam ieguldījumam nacionālās stratēģijas “Latvija 2050” kontekstā, kā arī zinātniskajai rakstīšanai, pētniecības projektu nozīmīguma pamatošanai, komunikācijai ar politikas veidotājiem un publiskās runas prasmēm. Doktorantes atzīst, ka Latvijas Jauno zinātnieku apvienības vasaras skola darbojas kā izcils “kontaktpunkts”, kur dažādu pētnieku pieredze tiek pārvērsta vērtīgos ieteikumos, bet aktuālie jautājumi tiek apspriesti “ar atvērtu prātu” un nojaucot disciplinārās robežas. Šī dažādo zinātnes nozaru skatījumu un pieeju satikšanās dod iespēju rast jaunus, radošus un jēgpilnus risinājumus pētnieciskiem un praktiskiem jautājumiem. Ventspils Augstskolas doktorantes izsaka pateicību pasākuma organizatoriem – Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētājam Oskaram Teikmanim, valdes loceklei Rasmai Pīpiķei, Vidzemes Augstskolas doktorantēm Mārai Grīnbergai-Šilauai un Dacei Dancei, kā arī visai spēcīgajai Latvijas Jauno zinātnieku apvienības komandai par patiesu intelektuālu un cilvēcisku baudījumu – atbalstošu, pētniecības ētikā un akadēmiskajā kvalitātē balstītu atmosfēru, kā arī platformu zinātniskām diskusijām un domubiedru rašanai. Latvijas Jauno zinātnieku apvienības vasaras skolas norisi finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Doktorantes Līgas Pūces dalība vasaras skolā tika nodrošināta ar projekta Nr. 1.1.1.8/1/24/I/001 “VeA un ViA doktorantūras granti” atbalstu.
Autors Rota Žagare 2026. gada 18. augusts
Zinātne ir daudz tuvāk ikdienas dzīvei, nekā varētu šķist. Ventspils Augstskolas Doktorantūras skolas vadītāja Lilita Sproģe pirms tam gandrīz desmit gadus strādājusi par Ventspils pašvaldības ainavu arhitekti. Tāpēc intervija bija ne tikai par zinātni un jauno zinātnieku sagatavošanu, bet arī par to, ko sagaidīt no arvien neprognozējamākajiem laikapstākļiem, kā arī par mākslīgā intelekta radītajiem riskiem.
Autors Rota Žagare 2026. gada 17. augusts
1. septembrī Ventspils Augstskola (VeA) svinīgi atklās jauno 2026./2027. akadēmisko studiju gadu. Jaunā studiju gada atklāšanas svētki notiks plkst. 12.00 pie A korpusa ieejas, blakus strūklakai “Lāsītes”. Pasākuma laikā tiks pasniegtas arī IKT stipendijas izcilākajiem studentiem. Pēc svinīgās atklāšanas plkst. 12.50 pirmo kursu studentiem D104 auditorijā norisināsies ievadlekcija, kurā jaunie studenti varēs uzzināt svarīgāko par studijām Ventspils Augstskolā. Savukārt plkst. 13.40 pirmkursnieki dosies uz savām fakultātēm. Jaunā studiju gada pirmais pasākums notiks jau 31. augustā, kad Ventspils Augstskolā norisināsies Pirmkursnieku rallijs. Tā ir komandu orientēšanās spēle, kurā jaunie studenti varēs iepazīt savus jaunos studiju biedrus no dažādām fakultātēm, Ventspili un savu jauno studiju vidi. Rallija laikā pirmkursnieki komandās, kājām pārvietojoties pa pilsētu, veiks dažādus uzdevumus un iepazīs vietas, kas turpmāk būs daļa no viņu studiju ikdienas. Lekciju grafiks un svarīga informācija studentiem 2026./2027. akadēmiskā gada rudens semestra lekciju grafiks tiks publicēts pēc 21. augusta. Kamēr jaunā studiju gada lekciju grafiks vēl tiek izstrādāts, studenti var iepazīties ar 2025./2026. akadēmiskā gada rudens semestra lekciju grafiku, lai gūtu priekšstatu par studiju norises kārtību: ŠEIT Vairāk informācijas par pieteikšanos dienesta viesnīcai un cita svarīga informācija pieejama ŠEIT .
Autors Rota Žagare 2026. gada 17. augusts
Ventspils Augstskola ir vienīgā augstskola Latvijā, kur iespējams apgūt akadēmisko studiju programmu tulkošanā. Līdz ar mākslīgā intelekta parādīšanos tulkošana un darbs ar tekstiem piedzīvo būtiskas pārmaiņas. Tie, kuri domā, ka mūsdienās tulkotājs tikai tulko, stipri maldās. Šodien tulkotājs ir daudzpusīgs speciālists, kurš vada projektus dažādās nozarēs, ieņem diplomātiskus amatus, strādā ES institūcijās, kā arī uzņēmumos gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Par šiem un citiem priekšstatiem par tulkošanas funkcijām un tulkotāja profesiju strauji mainīgajā pasaulē skaidrību palīdzēja gūt Ventspils Augstskolas (VeA) Tulkošanas studiju fakultātes (TSF) dekāns, asociētais profesors Jānis Veckrācis. Gatavojoties atzīmēt Ventspils Augstskolas 30 gadu jubileju, TSF nebaidās no objektīvajiem un subjektīvajiem šķēršļiem un izvirza visaugstākos mērķus. Paaudžu maiņa profesoru sastāvā Laikā starp iepriekšējo un pašreizējo VeA starptautisko novērtējumu notikusi jūtama profesoru skaita samazināšanās. Daļa humanitāro zinātņu profesoru devušies pensijā, citi aizgājuši mūžībā, vēl citi izvēlējušies karjeras pārmaiņas. Tādēļ, pēc asociētā profesora Jāņa Veckrāča domām, fakts, ka pēdējā fakultātes starptautiskā novērtējuma rezultāts saglabājies tajā pašā līmenī kā pirms sešiem gadiem, bet kvalitātē sniegums novērtēts pat augstāk, ir uzskatāms par ļoti labvēlīgu sasniegumu. "Es pats to vērtēju kā lielu sasniegumu, kas panākts sarežģītos apstākļos," saka dekāns. Neraugoties uz būtisku pētnieciskās kapacitātes samazināšanos, zinātnisko publikāciju skaits augstākā līmeņa izdevumos nav samazinājies, gluži pretēji - tas ir pieaudzis. Pēc profesora domām, tieši tas labvēlīgi ietekmējis starptautisko ekspertu vērtējumu. Visa TSF komanda turpina mērķtiecīgi un neatlaidīgi strādāt, lai stiprinātu savas pozīcijas. Fakultātes akadēmiskajam personālam pievienojusies Latvijā pazīstamā leksikogrāfe Laura Karpinska, kura ievēlēta par asociēto profesori Ventspils Augstskolā. Tuvākajā laikā gaidāma arī doktora disertācijas aizstāvēšana valodniecībā, kas nozīmē, ka fakultātes mācībspēku vidū būs vēl viens zinātņu doktors. "Jaunās paaudzes ienākšana zinātnē nenotiek ātri," skaidro asociētais profesors. Jānis Veckrācis uzskata, ka Tulkošanas studiju fakultātei, tāpat kā visai humanitāro zinātņu nozarei akadēmiskajā vidē, nākas pārvarēt virkni objektīvu un subjektīvu šķēršļu. Viens no tiem ir nelabvēlīgā konkurence starp STEM jomu (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika) un humanitārajām zinātnēm. "Tas ir radījis ievērojamu finansējuma nelīdzsvarotību. Humanitārajās zinātnēs ir ļoti grūti piesaistīt projektu finansējumu. Tas negatīvi ietekmē pētniecību un doktorantūras darbu," norāda asoc. profesors. Viņš uzskata, ka šī situācija ir radīta mākslīgi, netiek izprasta šīs jomas pētniecības nozīmība. MI nemazina interesi par tulkošanu Mākslīgais intelekts (MI) ar automatizētās tulkošanas, tekstu apstrādes un citiem rīkiem arī būtiski ietekmē gan humanitārās zinātnes kopumā, gan jo īpaši tulkošanu. "Mākslīgais intelekts ir fundamentāli mainījis tirgus prasības un tulkotāju darba apstākļus," uzsver profesors. Uz jauno izaicinājumu Ventspils Augstskola ir reaģējusi ar konkrētu rīcību. Tulkošanas studiju programmas tiek pastāvīgi pilnveidotas atbilstoši laikmeta prasībām. Pašreizējā maģistra studiju programma Tulkošana un terminoloģija pēc starptautiskās akreditācijas iegūšanas ir iekļauta Eiropas maģistra studiju programmu tiklā. Neraugoties uz sabiedrībā arvien izplatītāko pārliecību, ka tulkošanai šobrīd pietiek ar internetā pieejamajiem resursiem un tādiem rīkiem kā ChatGPT, studējošo skaits šajā maģistra programmā pieaug. Aizpagājušajā gadā maģistra studiju programmu Tulkošana un terminoloģija absolvēja seši studenti, pagājušajā gadā – astoņi, bet šogad jau desmit. «Mūsu absolventus var sastapt visur» Asociētais profesors vērš uzmanību uz to, ka TSF studiju programmu absolventi strādā visdažādākajās jomās gan Ventspilī un citviet Latvijā, gan ārvalstīs. Piemēram, 2025. gada oktobrī Ventspilī notika starptautiska zinātniskā konference, kurā cita starpā tika diskutēts par to, kā ES tulkošanas dienesti vērtē mutvārdu tulkošanas nākotnes perspektīvas. Konferencē ES pārstāvēja Ventspils Augstskolas TSF absolvents, ventspilnieks Uldis Sproģis, kurš ieņem vadošu amatu Komisijas Mutiskās tulkošanas ģenerāldirektorātā. Jāpiebilst, ka pašā konferencē piedalījās pārstāvji no 14 Eiropas valstīm. Vienlaikus ar konferenci VeA norisinājās Eiropas Universitāšu alianses COLOURS (tajā ietilpst arī VeA) forums, kā arī starptautiski semināri studentiem, kuros lekcijas vadīja ārvalstu profesori. Daļa maģistrantūras studentu praksi iziet Latvijas vēstniecībās dažādās valstīs un pēc tam tur arī turpina darbu. Šogad TSF students Matīss Jansons, izturot milzīgu starptautisku atlasi, ieguva prakses vietu vienā no ES institūcijām. «Mūsu absolventus var sastapt visur,» saka dekāns. Daudzi pašreizējie Ventspils Augstskolas pasniedzēji arī ir TSF absolventi. To vidū ir arī pats fakultātes dekāns, kuldīdznieks Jānis Veckrācis. Bakalaura diplomu viņš kā viens no pirmajiem VeA absolventiem ieguva 2001. gadā. Pēc tam pabeidza maģistrantūru studiju programmā Uzņēmējdarbības vadība, bet vēlāk arī doktorantūru valodniecības studiju programmā. 2013. gadā Veckrācis sāka strādāt par pasniedzēju Ventspils Augstskolā, bet kopš 2024. gada augusta viņam uzticēti TSF dekāna pienākumi. Pateicoties tam, ka studiju programmas tiek pastāvīgi aktualizētas atbilstoši laikmeta prasībām, gadās, ka studenti maģistratūru absolvē divreiz vai arī iestājas doktorantūrā valodniecības programmā. Profesors uzsver, ka pašlaik VeA ir vienīgā augstskola Latvijā, kas piedāvā studiju programmu tulkošanā. TSF starptautiskā līmenī Izpētot humanitāro zinātņu un valodniecības attīstības tendences Latvijā un Eiropā, licenci saņēma divas jaunas studiju programmas bakalaura studiju programma Valodas, saziņa un kultūrvide un angļu valodā īstenotā maģistra studiju programma Digitālā kultūra un tekstveide . Jaunā maģistra programma ņem vērā mūsdienu digitalizācijas aspektus un galvenokārt ir orientēta uz ārvalstu studentiem. Abas programmas saņēmušas pozitīvu ekspertu novērtējumu, un no nākamā akadēmiskā gada tās tiks iekļautas studiju procesā, un jau ir piesaistīti starptautiski augsta līmeņa pasniedzēji. Asociētais profesors Jānis Veckrācis lielu nozīmi piešķir VeA un TSF starptautiskajai sadarbībai universitāšu asociācijā COLOURS un citos starptautiskos projektos. "Pēdējo divu gadu laikā ir paveikts milzīgs darbs," saka asociētais profesors. "Darbodamies nelielā reģionālā augstskolā, mūsu veikums sniedzas tālu pāri reģiona robežām, un mēs labi pazīstam starptautiskās vēsmas," viņš piebilst. Runājot par fakultātes ambiciozajām nākotnes iecerēm, dekāns izmanto zīmīgu metaforu: "Pa zemiem pauguriem Himalajos neuzkāpt." Tulkošanas studiju fakultātē tiek īstenotas četras studiju programmas: akadēmiskā bakalaura studiju programma Valodas, saziņa un kultūrvide profesionālā maģistra studiju programma Tulkošana un terminoloģija , akadēmiskā maģistra studiju programma Digitālā kultūra un tekstveide , kopīgā doktora studiju programma Valodu un literatūras studijas . Avots: Laikraksts "Ventas Balss"
Autors Rota Žagare 2026. gada 14. augusts
Čehijas zinātniskajā žurnālā Novaya rusistika ( Новая русистика ) publicēts apskats par starptautisko zinātnisko konferenci „Vairāk nekā vārdi: (starp)lingvālie aspekti praktiskā kontekstā”, kas 2025. gada 9. un 10. oktobrī notika Ventspils Augstskolā. Apskata autore ir Brno Aizsardzības universitātes Valodu centra pārstāve Lenka Odehnalova ( Lenka Odehnalová ), kura konferencē nolasīja referātu par krievu valodas militārās terminoloģijas apguvi interaktīvajās mācību lietotnēs. Publikācijā uzsvērts, ka konferenci Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultāte rīkoja kopā ar Jana Dlugoša Universitātes ( Uniwersytet Jana Długosza , Polija) Valodniecības institūtu un Humanitāro zinātņu fakultāti un ka pasākums iekļāvās plašākā forumā, kas tika notika Eiropas universitāšu alianses COLOURS ietvarā. Dalībnieki pārstāvēja Grieķiju, Itāliju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Turciju, Ukrainu, Čehiju un citas valstis, bet darbs noritēja gan klātienē, gan tiešsaistē četrās paralēlās sekcijās angļu, vācu un latviešu valodā, aptverot, piemēram, nozaru terminoloģiju, leksikogrāfiju, tulkojumzinātni, valodas politiku un mākslīgo intelektu. Rakstā īpaši akcentēti plenārreferāti; pieminēta arī konferences sekcija, kas bija veltīta ievērojamā latviešu leksikogrāfa un terminologa Jura Baldunčika (1950–2022) piemiņai. Apskata noslēgumā konference raksturota kā jauna, iedvesmojoša telpa, kas sniedz iespēju akadēmiski apspriest ar valodniecību saistītās teorētiskās un praktiskās aktualitātes un norādīts, ka tā sekmējusi starptautiskās sadarbības veidošanu un kalpojusi arī kā jauno speciālistu atbalsta pasākums. Žurnāla Novaya rusistika 2025. gada 2. numurā (110.–111. lpp.) publicētais raksts brīvpieejā ir lasāms šeit: https://doi.org/10.5817/NR2025-2-10 .
Citas ziņas