Astronomu skatījums uz rudeni debesīs

2025. gada 10. oktobris

Rudenī dienas kļūst īsākas, krāsas spilgtākas, bet gaismas trūkums liek ķermenim un prātam pielāgoties. Astronomi skaidro, kā šis gadalaiks ietekmē debesis – no zvaigžņu ceļiem un Saules cikliem.


Daba maina ritmu, debesis kļūst zemākas, un cilvēks - domīgāks. Šis gadalaiks mūs vieno un reizē izaicina, jo vieni tajā redz krāsas un skaistumu, citi -drūmumu un nogurumu. Par vienu gan esam vienisprātis -rudenī dienas kļūst īsākas.


Amerikāņu domātājs Karloss Kastanjeda (1925-1998), atsaucoties uz senu gudrību, ir teicis: «Mēs neredzam lietas tādas, kādas tās ir, - mēs redzam tās tādas, kādi esam paši.»


Astronomu skatījums uz rudeni debesīs


IVARS ŠMELDS, Dr. phys., Ventspils Augstskoals vadošais pētnieks


«Skatoties debesīs, mēs redzam tikai ierobežotu debesjuma fragmentu - it kā atrastos zvaigžņu globusā. No ārpuses tas izskatītos kā lode, kurā Zeme ir vidū un debesis ir gan augšā, gan apakšā. Zemes lodveida formu mēs gan tā uzreiz neredzam, jo esam pārāk mazi un tās virsma mums šķiet plakana. Planetārijā šo pašu var redzēt no iekšpuses. Debesis ir, bet nešķiet bezgalīgas - redzam tikai augšējo redzamo daļu, un attāluma uztvere ir relatīva; lidmašīna ir augstu debesīs, bet patiesībā ir daudz tuvāk nekā zvaigznes.


Mēs nejūtam ne Zemes griešanos ap savu asi diennakts laikā, ne tās apriņķošanu ap Sauli gada laikā - tāpat kā vilcienā nevar just kustību, bet garām skrien viss, kas aiz loga. Tās riņķošanas dēļ ap Sauli mēs redzam, kā diennakts laikā zvaigznes it kā apgriežas ap Zemi, lai gan patiesībā griežas tā pati. Gada laikā Saule šķietami apriņķo visu debess lodi, divreiz šķērsojot debess ekvatoru un veidojot uz tā riņķi, ko sauc par ekliptiku. No pola skatoties, diennakts laikā Saule veido Zemei paralēlu apli debesīs, kas izskaidro polāro dienu un nakti. No ekvatora skatoties, Saule lec un riet perpendikulāri horizontam, un krēsla iestājas strauji.


Rudens astronomiski sākas ar ekvinokciju - bridi, kad Saule šķērso debess ekvatoru un lec tieši austrumos, riet tieši rietumos. Tad naktis kļūst tumšākas un piemērotākas novērojumiem, īpaši optiskajā astronomijā. Radioastronomijā Saule netraucē, tāpēc pētījumi turpinās neatkarīgi no diennakts.


Decembra beigās gaidāmi intensīvāki zvaigžņu lieti, piemēram, Geminidas. Ziemeļblāzmas saistītas ar Saules aktivitāti un ir redzamas skaidrāk tumsā. Uzliesmojumi uz Saules, kas tās izsauc, var ietekmēt radiosakarus, satelītus un pat elektrības tīklus, kā arī īslaicīgi ietekmē mūsu nervu sistēmu un psiholoģisko stāvokli.


Lielāks drauds cilvēcei ir mūsu pašu radītie procesi - piesārņojums un pārapdzīvotība. No lieliem meteorītiem tuvākajā gadsimtā briesmas nav zināmas. Astronomi spēj sekot objektu trajektorijām un vajadzības gadījumā novirzīt. Mēs pētām ra-diostarojumu, lai saprastu, kā dzimst zvaigznes. Galīgo atbilžu šajā jomā nebūs nekad, bet katrs novērojums bagātina izpratni.»


VLADISLAVS BEZRUKOVS, Mg. sc. ing., Ventspils Augstskolas pētnieks


«Zemes ass ir slīpa par aptuveni 23,5 grādiem, tādēļ mūsu puslode dažādos gadalaikos saņem atšķirīgu daudzumu Saules gaismas.


Rudens debesis ir bagātas ar pārmaiņām. Vakaros parādās ziemas zvaigznāji - Orions ar savu spožo jostu, Plejādes kā maza dimantu sauja un spožākā nakts zvaigzne Sīriuss. Oktobrī vērojami Orionidi, kas saistīti ar Haleja komētas atlūzām, novembrī - Leonīdi.


Šoruden mums ir īpašs viesis - komēta 3I/ATLAS, kas nāk no ārpus Saules sistēmas. Tā ir tikai trešā starpzvaigžņu komēta, kādu cilvēce jebkad ir novērojusi. Atklāta šovasar, tā jau izrāda aktīvu asti, kuras sastāvā NASA teleskopi ir atraduši gan oglekļa dioksīdu, gan ūdens ledu. Tā būs drošā attālumā, bet tās vizīte mums ļauj ieraudzīt vielu no citas zvaigžņu sistēmas.


25. Saules aktivitātes cikls ir pārsteidzošs. Kad tas sākās 2019. gadā, zinātnieki prognozēja vāju ciklu, bet plankumu skaits un uzliesmojumu biežums ir daudz lielāks, nekā gaidīts.


Tas nozīmē spēcīgas ģeomagnētiskās vētras, kas ietekmē radiosakarus, satelītus un elektrības tīklus. Pat ar modernākajiem teleskopiem un superdatoriem Saule saglabā noslēpumu.»


Sagatavoja:

Rebeka Busule

Laikraksts "Ventas Balss"

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Izvēlies izaugsmi un uzzini visu par terminoloģijas un tulkošanas maģistra studijām Ventspils Augstskolā!

Autors Rota Žagare • 2026. gada 1. jūnijs
Ja domā par terminoloģijas un tulkošanas studijām maģistra programmā, tad Ventspils Augstskola ir īstā vieta! Tulkošanas studiju fakultāte piedāvā pievienoties tiešsaistes pasākumam “Mūsdienīgas terminoloģijas un tulkošanas studijas Ventspils Augstskolā" 2026. gada 15. jūnijā pl. 17.30 platformā Zoom. Izvēlēties maģistra studijas Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātē nozīmē neapstāties, bet turpināt izaugsmi! Maģistrs ir pabeigta augstākā izglītība : maģistrantūras studijas nozīmē ne vien padziļinātas zināšanas tulkošanā un pētniecībā, bet arī būtisko faktu, ka tiek iegūta pabeigta augstākā izglītība, jo starptautiskā kontekstā maģistra grādu uzskata par pirmo īsto izglītības līmeni. Maģistrs – nopietna, respektēta profesionālās sagatavotības pakāpe; maģistra viedokli ņem mērā. Maģistrs – arī izsenis atzīts, prestižs sabiedrisks statuss . Lai atceramies Hanzas savienības laikus, kad tulka statuss bija līdzvērtīgs vēstnieka statusam! Daudzvalodu komunikācija ir tilts uz pasauli! Nāc studēt Tulkošanas studiju fakultātē un iegūsti maģistra grādu VeA! VeA maģistra studiju programmas "Tulkošana un terminoloģija" piedāvājumu uzzini: https://www.venta.lv/program/tulkosana-un-terminologija Pasākums notiks tiešsaistē 2026. gada 15. jūnijā pl. 17.30 Zoom platformā. Programmā: Iepazīstināšana ar jauno maģistra programmu "Tulkošana un terminoloģija"; Tikšanās ar maģistra programmas direktori un docētājiem, jautājumu un atbilžu sesija. Lai piedalītos pasākumā, aicinām reģistrēties: https://forms.gle/FjN5MFfXmxJQGWUUA Pasākuma saite: https://us02web.zoom.us/j/81427729031

Ventspils Augstskola pieņem vienlīdzības, daudzveidības un iekļaušanas politiku

Autors Rota Žagare • 2026. gada 29. maijs
Ventspils Augstskola ir oficiāli pieņēmusi COLOURS alianses EDI ( equality, diversity and inclusion ) politiku – kopīgu ietvaru vienlīdzībai, daudzveidībai un iekļaušanai. Politika turpmāk tiks pielāgota un ieviesta augstskolas darbībā ar mērķi stiprināt iekļaušanu izglītībā, pētniecībā un ikdienas praksē. Politika kalpo gan kā pedagoģisks, gan stratēģisks ieviešanas instruments diskriminācijas novēršanai, izpratnes veicināšanai par atšķirībām, kā arī studentu un personāla sagatavošanai efektīvam darbam daudzveidīgās komandās. EDI apzīmē vienlīdzību, daudzveidību un iekļaušanu (equality, diversity and inclusion ). EDI apmācības ir paredzētas, lai stiprinātu savstarpējās attiecības, veicinātu izpratni par daudzveidības nozīmi inovācijās, radošumā un zināšanu attīstībā, kā arī mudinātu pārdomāt savu attieksmi pret citiem. Politikas ieviešana veicina vispārīgo kompetenču un kritiskās domāšanas attīstību gan studentu, gan personāla vidū. Šī EDI politika ir daļa no daudz plašāka konteksta, jo Ventspils Augstskola ir viena no deviņām Eiropas augstākās izglītības iestādēm, kas ievieš vienotu ietvaru. EDI kā iekļaujošas sabiedrības virzītājspēks Politika arī uzsver sadarbības nozīmi, izmantojot četrkāršās spirāles ( Quadruple Helix ) modeli, kurā sadarbojas universitātes, industrija, publiskais sektors un sabiedrība. Mērķis ir ne tikai attīstīt zināšanas EDI jomā, bet arī tās izplatīt un radīt pozitīvu ietekmi sabiedrībā. Politika iezīmē sākumpunktu jaunām iniciatīvām un kalpo kā tilts starp augstskolu un sabiedrību. EDI stiprina izglītības un pētniecības kvalitāti un ir nozīmīgs instruments gan pašreizējās darbības nodrošināšanai, gan nākotnes attīstības vajadzībām. COLOURS Līdztiesība, daudzveidība un iekļaušana (EDI) – Politikas ziņojums COLOURS universitāšu rektoru p arakstīta politika

Senāts ievēl Ventspils Augstskolas padomes locekli

Autors Rota Žagare • 2026. gada 29. maijs
2026. gada 27. maijā notika Ventspils Augstskolas Senāta sēde, kurā notika VeA Senāta izvirzītā Ventspils Augstskolas Padomes locekļa vēlēšanas. Bija izvirzīts viens kandidāts – Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš, kurš tika ievēlēts VeA Padomē ar 16 balsīm no 17 (viens biļetens tika atzīts par nederīgu). Apsveicam Jāni Vītoliņu ar ievēlēšanu! No 2026. gada 1. jūlija Ventspils Augstskolas padomi veidos trīs locekļi – viens Latvijas Valsts prezidenta un viens Ventspils Augstskolas Senāta izvirzīts loceklis, kā arī viens Izglītības un zinātnes izraudzīts sabiedrības pārstāvis, kuru apstiprina Ministru kabinets.

Tulkošanas programmas studenti papildina zināšanas pie viesdocētājām no Francijas un Polijas

Autors Rota Žagare • 2026. gada 28. maijs
Otrdien, 19. maijā, bakalaura studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” 2. kursa studenti apmeklēja nodarbību “ Translation and Literature ”, kuru vadīja viesdocētāja Orēlija Lemelinedre ( Aurélie Le Melinaidre ) no Dienvidbretaņas Universitātes Francijā. Viņa pārbaudīja studentu zināšanas par dažādām angļu valodas idiomām, veicināja radošumu, liekot studentiem pārrakstīt teksta fragmentu pēc iespējas atšķirīgāk, un bija patīkami pārsteigta par studentu izcilo angļu valodu. Studenti arī uzzināja par viesdocētājas pieredzi angļu valodas mācīšanā dažādās valstīs. 20. un 21. maijā notika vieslekcijas, ko vadīja viesdocētāja Karolina Siveka ( Karolina Siwek ) no Jana Dlugoša Universitātes Polijā. COLOURS tīklā iepazītā viesdocētāja bakalaura studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” 2. un 3. kursa studentiem pasniedza četras savstarpēji saistītas lekcijas par dažādiem tulkošanas aspektiem. Vispirms Karolina Siveka iepazīstināja studentus ar tulkošanas vēsturi, salīdzināja, kāda bija tulkotāja profesija 19. un 20. gadsimtā un kāda tā ir šodien, norādot iezīmes, kuras ir saglabājušās un mainījušās. Trešdienas lekcijas laikā studentiem bija iespēja iesaistīties sarunā un salīdzināt profesijas raksturojumu ne tikai tās vēsturiskajā aspektā, bet arī to, kāda šobrīd ir tulkošanas nozare Polijā un Latvijā. Lekcijā par literāro un specializēto tekstu tulkotāja atšķirībām tika salīdzināta tulkotāja redzamība darbā, dažādi iespējamie riski tulkošanas procesā, nepieciešamās prasmes, kā arī runāts par profesijas prestižu un ienākumiem. Īpaša uzmanība tika pievērsta hibrīdajām kompetencēm, kam ir liela nozīme šodienas tulkotāja profesijā. Savukārt ceturtdien notika saistītas lekcijas par ISO standartiem un to ietekmi uz tulkotāja ikdienas darbu, apskatot gan pozitīvos, gan negatīvos aspektus. Lekcijās tika runāts arī par iespējamām tulkotāja emocijām, to rašanās iemesliem, kā tikt ar tām galā, galvenokārt uzsverot, ka emociju regulēšana ir tulkotāja profesionālā kompetence. Viesdocētāja dalījās ar vairākiem pieredzes stāstiem par to, kā tika risinātas konkrētas situācijas un ko no tām viņa iemācījās, sniedzot studentiem reālu ieskatu tulkotāja profesijā un noderīgus ieteikumus. Informaciju sagatavoja studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” studentes Sanija Zundovska un Sindija Plotniece 

Latvijas Valsts prezidents darbam Ventspils Augstskolas padomē izvirza Andri Slavinski

Autors Rota Žagare • 2026. gada 27. maijs
Latvijas Valsts prezidents darbam Ventspils Augstskolas padomē no 2026. gada 1. jūlija izvirza VeA absolventu Andri Slavinski. Andris Slavinskis ir fizikas doktors ar starptautisku akadēmisko un pētniecisko pieredzi kosmosa tehnoloģiju, datorzinātņu un inovāciju jomā. Viņš absolvējis Ventspils Augstskolu, iegūstot bakalaura un maģistra grādu datorzinātnēs, savukārt doktora grādu fizikā ieguvis Tartu Universitātē Igaunijā 2015. gadā. A. Slavinska profesionālā darbība cieši saistīta ar kosmosa tehnoloģiju pētniecību un attīstību starptautiskā vidē. Viņš ir bijis Tartu observatorijas Kosmosa tehnoloģiju departamenta vadītājs, asociētais profesors Tartu Universitātes observatorijā, pētnieks Ālto Universitātē Somijā, kā arī viespētnieks un zinātnieks NASA Eimsa pētniecības centrā (NASA Ames Research Center ) Amerikas Savienotajās Valstīs. Kopš 2024. gada Andris Slavinskis ir profesors Rīgas Tehniskās universitātes Kosmosa tehnoloģiju akadēmiskajā grupā, savukārt 2023. gadā līdzdibinājis un ir sistēmu arhitekts tehnoloģiju uzņēmumā "Nanocraft", attīstot kosmosa tehnoloģiju un satelītsakaru risinājumus. A. Slavinskis vadījis un piedalījies vairākos starptautiskos pētniecības projektos un kosmosa tehnoloģiju misijās sadarbībā ar Eiropas Kosmosa aģentūru, Eiropas Komisiju un NASA. Viņš bijis vadošais pētnieks un projektu vadītājs vairākās satelītu un kosmosa tehnoloģiju iniciatīvās, tostarp ESTCube un Comet Interceptor programmās, attīstot inovatīvus risinājumus kosmosa tehnoloģiju, dzinējsistēmu, Zemes novērošanas un komētu pētniecības jomās. Darbojies arī Somijas kosmosa tehnoloģiju programmā FORESAIL, kas attīstīja inovatīvas ilgtspējīgas kosmosa infrastruktūras. Pateicoties A. Slavinska iniciatīvai Ventspils Augstskola kļuva par partneri starptautiskajā doktorantūras projektā "E-Sailors". Viņš nodrošina arī zinātnisko vadību diviem Rīgas Tehniskās universitātes doktorantiem, kuri strādā Ventspils Augstskolā, mērķtiecīgi stiprinot augstskolas pētniecības kapacitāti un iesaisti starptautiskajā zinātnes vidē. A. Slavinska profesionālā pieredze, starptautiskā atpazīstamība un kompetence augsto tehnoloģiju, inovāciju un pētniecības attīstībā nodrošinās būtisku pienesumu Ventspils Augstskolas attīstībā, stiprinot sadarbību ar augsto tehnoloģiju nozari, starptautisko pētniecības un inovāciju vidi, kā arī sekmējot studiju un pētniecības sasaisti ar nākotnes tehnoloģiju attīstības vajadzībām. No 2026. gada 1. jūlija Ventspils Augstskolas padomi veidos trīs locekļi – viens Latvijas Valsts prezidenta un viens Ventspils Augstskolas Senāta izvirzīts loceklis, kā arī viens Izglītības un zinātnes izraudzīts sabiedrības pārstāvis, kuru apstiprina Ministru kabinets.

“Bucher Municipal” pasniedz īpašu dāvinājumu Ventspils Augstskolai

Autors Rota Žagare • 2026. gada 27. maijs
Ventspils Augstskolas Padomnieku konventa sēdes ietvaros, Latvijas mašīnbūves uzņēmums SIA “Bucher Municipal” Ventspils Augstskolai pasniedza īpašu dāvinājumu – multifunkcionālas mucas ar fotogrāfa un mākslinieka Aivja Klajuma veidotiem gleznojumiem, kas turpmāk kalpos studentu ikdienai, pasākumiem un brīvā laika aktivitātēm. Dāvinātās multifunkcionālās mucas izgatavojis Latvijas mašīnbūves uzņēmums “Bucher Municipal”, piešķirot industriālajiem materiāliem jaunu un radošu pielietojumu. Ventspils mākslinieka Aivja Klajuma radītie gleznojumi piešķir mucām vizuālu vērtību, savukārt to praktiskais pielietojums ļaus mucas izmantot gan studentu pasākumos, gan ikdienas atpūtas zonās. Šis dāvinājums simbolizē sadarbību starp izglītības vidi un uzņēmējdarbības sektoru, vienlaikus akcentējot ilgtspējīgu pieeju un radošu dizaina risinājumu nozīmi studentu vidē. “Augstskolas vide nav tikai studiju process – tā ir vieta idejām, satikšanās iespējām un kopienas sajūtai. Arī vienkārši, funkcionāli elementi var padarīt apkārtējo vidi pievilcīgāku un iedvesmojošāku. Priecājamies, ka šis dāvinājums papildinās studentu vidi ar praktisku un vienlaikus mākslinieciski vērtīgu elementu,” stāsta Mikus Brakanskis, Bucher Municipal ražotnes vadītājs.
Citas ziņas