Astronomu skatījums uz rudeni debesīs
Rudenī dienas kļūst īsākas, krāsas spilgtākas, bet gaismas trūkums liek ķermenim un prātam pielāgoties. Astronomi skaidro, kā šis gadalaiks ietekmē debesis – no zvaigžņu ceļiem un Saules cikliem.
Daba maina ritmu, debesis kļūst zemākas, un cilvēks - domīgāks. Šis gadalaiks mūs vieno un reizē izaicina, jo vieni tajā redz krāsas un skaistumu, citi -drūmumu un nogurumu. Par vienu gan esam vienisprātis -rudenī dienas kļūst īsākas.
Amerikāņu domātājs Karloss Kastanjeda (1925-1998), atsaucoties uz senu gudrību, ir teicis: «Mēs neredzam lietas tādas, kādas tās ir, - mēs redzam tās tādas, kādi esam paši.»
Astronomu skatījums uz rudeni debesīs
IVARS ŠMELDS, Dr. phys., Ventspils Augstskoals vadošais pētnieks
«Skatoties debesīs, mēs redzam tikai ierobežotu debesjuma fragmentu - it kā atrastos zvaigžņu globusā. No ārpuses tas izskatītos kā lode, kurā Zeme ir vidū un debesis ir gan augšā, gan apakšā. Zemes lodveida formu mēs gan tā uzreiz neredzam, jo esam pārāk mazi un tās virsma mums šķiet plakana. Planetārijā šo pašu var redzēt no iekšpuses. Debesis ir, bet nešķiet bezgalīgas - redzam tikai augšējo redzamo daļu, un attāluma uztvere ir relatīva; lidmašīna ir augstu debesīs, bet patiesībā ir daudz tuvāk nekā zvaigznes.
Mēs nejūtam ne Zemes griešanos ap savu asi diennakts laikā, ne tās apriņķošanu ap Sauli gada laikā - tāpat kā vilcienā nevar just kustību, bet garām skrien viss, kas aiz loga. Tās riņķošanas dēļ ap Sauli mēs redzam, kā diennakts laikā zvaigznes it kā apgriežas ap Zemi, lai gan patiesībā griežas tā pati. Gada laikā Saule šķietami apriņķo visu debess lodi, divreiz šķērsojot debess ekvatoru un veidojot uz tā riņķi, ko sauc par ekliptiku. No pola skatoties, diennakts laikā Saule veido Zemei paralēlu apli debesīs, kas izskaidro polāro dienu un nakti. No ekvatora skatoties, Saule lec un riet perpendikulāri horizontam, un krēsla iestājas strauji.
Rudens astronomiski sākas ar ekvinokciju - bridi, kad Saule šķērso debess ekvatoru un lec tieši austrumos, riet tieši rietumos. Tad naktis kļūst tumšākas un piemērotākas novērojumiem, īpaši optiskajā astronomijā. Radioastronomijā Saule netraucē, tāpēc pētījumi turpinās neatkarīgi no diennakts.
Decembra beigās gaidāmi intensīvāki zvaigžņu lieti, piemēram, Geminidas. Ziemeļblāzmas saistītas ar Saules aktivitāti un ir redzamas skaidrāk tumsā. Uzliesmojumi uz Saules, kas tās izsauc, var ietekmēt radiosakarus, satelītus un pat elektrības tīklus, kā arī īslaicīgi ietekmē mūsu nervu sistēmu un psiholoģisko stāvokli.
Lielāks drauds cilvēcei ir mūsu pašu radītie procesi - piesārņojums un pārapdzīvotība. No lieliem meteorītiem tuvākajā gadsimtā briesmas nav zināmas. Astronomi spēj sekot objektu trajektorijām un vajadzības gadījumā novirzīt. Mēs pētām ra-diostarojumu, lai saprastu, kā dzimst zvaigznes. Galīgo atbilžu šajā jomā nebūs nekad, bet katrs novērojums bagātina izpratni.»
VLADISLAVS BEZRUKOVS, Mg. sc. ing., Ventspils Augstskolas pētnieks
«Zemes ass ir slīpa par aptuveni 23,5 grādiem, tādēļ mūsu puslode dažādos gadalaikos saņem atšķirīgu daudzumu Saules gaismas.
Rudens debesis ir bagātas ar pārmaiņām. Vakaros parādās ziemas zvaigznāji - Orions ar savu spožo jostu, Plejādes kā maza dimantu sauja un spožākā nakts zvaigzne Sīriuss. Oktobrī vērojami Orionidi, kas saistīti ar Haleja komētas atlūzām, novembrī - Leonīdi.
Šoruden mums ir īpašs viesis - komēta 3I/ATLAS, kas nāk no ārpus Saules sistēmas. Tā ir tikai trešā starpzvaigžņu komēta, kādu cilvēce jebkad ir novērojusi. Atklāta šovasar, tā jau izrāda aktīvu asti, kuras sastāvā NASA teleskopi ir atraduši gan oglekļa dioksīdu, gan ūdens ledu. Tā būs drošā attālumā, bet tās vizīte mums ļauj ieraudzīt vielu no citas zvaigžņu sistēmas.
25. Saules aktivitātes cikls ir pārsteidzošs. Kad tas sākās 2019. gadā, zinātnieki prognozēja vāju ciklu, bet plankumu skaits un uzliesmojumu biežums ir daudz lielāks, nekā gaidīts.
Tas nozīmē spēcīgas ģeomagnētiskās vētras, kas ietekmē radiosakarus, satelītus un elektrības tīklus. Pat ar modernākajiem teleskopiem un superdatoriem Saule saglabā noslēpumu.»
Sagatavoja:
Rebeka Busule
Laikraksts "Ventas Balss"
Dalīties ar ziņu
Citi jaunumi
