Astronomu skatījums uz rudeni debesīs

2025. gada 10. oktobris

Rudenī dienas kļūst īsākas, krāsas spilgtākas, bet gaismas trūkums liek ķermenim un prātam pielāgoties. Astronomi skaidro, kā šis gadalaiks ietekmē debesis – no zvaigžņu ceļiem un Saules cikliem.


Daba maina ritmu, debesis kļūst zemākas, un cilvēks - domīgāks. Šis gadalaiks mūs vieno un reizē izaicina, jo vieni tajā redz krāsas un skaistumu, citi -drūmumu un nogurumu. Par vienu gan esam vienisprātis -rudenī dienas kļūst īsākas.


Amerikāņu domātājs Karloss Kastanjeda (1925-1998), atsaucoties uz senu gudrību, ir teicis: «Mēs neredzam lietas tādas, kādas tās ir, - mēs redzam tās tādas, kādi esam paši.»


Astronomu skatījums uz rudeni debesīs


IVARS ŠMELDS, Dr. phys., Ventspils Augstskoals vadošais pētnieks


«Skatoties debesīs, mēs redzam tikai ierobežotu debesjuma fragmentu - it kā atrastos zvaigžņu globusā. No ārpuses tas izskatītos kā lode, kurā Zeme ir vidū un debesis ir gan augšā, gan apakšā. Zemes lodveida formu mēs gan tā uzreiz neredzam, jo esam pārāk mazi un tās virsma mums šķiet plakana. Planetārijā šo pašu var redzēt no iekšpuses. Debesis ir, bet nešķiet bezgalīgas - redzam tikai augšējo redzamo daļu, un attāluma uztvere ir relatīva; lidmašīna ir augstu debesīs, bet patiesībā ir daudz tuvāk nekā zvaigznes.


Mēs nejūtam ne Zemes griešanos ap savu asi diennakts laikā, ne tās apriņķošanu ap Sauli gada laikā - tāpat kā vilcienā nevar just kustību, bet garām skrien viss, kas aiz loga. Tās riņķošanas dēļ ap Sauli mēs redzam, kā diennakts laikā zvaigznes it kā apgriežas ap Zemi, lai gan patiesībā griežas tā pati. Gada laikā Saule šķietami apriņķo visu debess lodi, divreiz šķērsojot debess ekvatoru un veidojot uz tā riņķi, ko sauc par ekliptiku. No pola skatoties, diennakts laikā Saule veido Zemei paralēlu apli debesīs, kas izskaidro polāro dienu un nakti. No ekvatora skatoties, Saule lec un riet perpendikulāri horizontam, un krēsla iestājas strauji.


Rudens astronomiski sākas ar ekvinokciju - bridi, kad Saule šķērso debess ekvatoru un lec tieši austrumos, riet tieši rietumos. Tad naktis kļūst tumšākas un piemērotākas novērojumiem, īpaši optiskajā astronomijā. Radioastronomijā Saule netraucē, tāpēc pētījumi turpinās neatkarīgi no diennakts.


Decembra beigās gaidāmi intensīvāki zvaigžņu lieti, piemēram, Geminidas. Ziemeļblāzmas saistītas ar Saules aktivitāti un ir redzamas skaidrāk tumsā. Uzliesmojumi uz Saules, kas tās izsauc, var ietekmēt radiosakarus, satelītus un pat elektrības tīklus, kā arī īslaicīgi ietekmē mūsu nervu sistēmu un psiholoģisko stāvokli.


Lielāks drauds cilvēcei ir mūsu pašu radītie procesi - piesārņojums un pārapdzīvotība. No lieliem meteorītiem tuvākajā gadsimtā briesmas nav zināmas. Astronomi spēj sekot objektu trajektorijām un vajadzības gadījumā novirzīt. Mēs pētām ra-diostarojumu, lai saprastu, kā dzimst zvaigznes. Galīgo atbilžu šajā jomā nebūs nekad, bet katrs novērojums bagātina izpratni.»


VLADISLAVS BEZRUKOVS, Mg. sc. ing., Ventspils Augstskolas pētnieks


«Zemes ass ir slīpa par aptuveni 23,5 grādiem, tādēļ mūsu puslode dažādos gadalaikos saņem atšķirīgu daudzumu Saules gaismas.


Rudens debesis ir bagātas ar pārmaiņām. Vakaros parādās ziemas zvaigznāji - Orions ar savu spožo jostu, Plejādes kā maza dimantu sauja un spožākā nakts zvaigzne Sīriuss. Oktobrī vērojami Orionidi, kas saistīti ar Haleja komētas atlūzām, novembrī - Leonīdi.


Šoruden mums ir īpašs viesis - komēta 3I/ATLAS, kas nāk no ārpus Saules sistēmas. Tā ir tikai trešā starpzvaigžņu komēta, kādu cilvēce jebkad ir novērojusi. Atklāta šovasar, tā jau izrāda aktīvu asti, kuras sastāvā NASA teleskopi ir atraduši gan oglekļa dioksīdu, gan ūdens ledu. Tā būs drošā attālumā, bet tās vizīte mums ļauj ieraudzīt vielu no citas zvaigžņu sistēmas.


25. Saules aktivitātes cikls ir pārsteidzošs. Kad tas sākās 2019. gadā, zinātnieki prognozēja vāju ciklu, bet plankumu skaits un uzliesmojumu biežums ir daudz lielāks, nekā gaidīts.


Tas nozīmē spēcīgas ģeomagnētiskās vētras, kas ietekmē radiosakarus, satelītus un elektrības tīklus. Pat ar modernākajiem teleskopiem un superdatoriem Saule saglabā noslēpumu.»


Sagatavoja:

Rebeka Busule

Laikraksts "Ventas Balss"

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Žagare • 2026. gada 15. oktobris
Piektdien, 16. oktobrī, plkst. 10.00 Ventspils Augstskolā (VeA) projekta NextTechTalents un Eiropas universitāšu alianses COLOURS ietvarā notiks karjeras diena jaunajiem zinātniekiem, kuras mērķis ir veicināt jauno pētnieku profesionālo izaugsmi, iepazīstināt ar dažādām karjeras iespējām zinātnē un ārpus akadēmiskās vides, kā arī stiprināt sadarbību starp dažādu zinātnes nozaru pārstāvjiem. Pasākumā būs iespēja uzzināt par karjeras atbalsta iespējām starptautiskajos projektos NextTechTalents un Eiropas universitāšu aliansē COLOURS. Pieredzē par zinātniskās karjeras veidošanu ārpus akadēmiskās vides dalīsies Impact Hub Liepāja , savukārt Latvijas Jauno zinātnieku apvienības pārstāvji sniegs ieskatu jaunā zinātnieka karjeras attīstībā. Karjeras dienā īpaša uzmanība tiks pievērsta sadarbības veicināšanai, organizējot kontaktbiržu, kuras mērķis ir sekmēt sadarbību, starpnozaru ideju apmaiņu un jaunu kontaktu veidošanu starp promocijas darbu vadītājiem, doktorantiem, jaunajiem zinātniekiem, projektu vadītājiem un industrijas pārstāvjiem. Tā būs iespēja dalīties pieredzē, pārrunāt aktuālos pētniecības izaicinājumus un identificēt potenciālos sadarbības virzienus. Pasākuma laikā dalībnieki iepazīs VeA pētniecības infrastruktūru, apmeklējot Informācijas tehnoloģiju fakultātes laboratorijas, kā arī karjeras dienas noslēgumā paredzēta ekskursija uz Ventspils Starptautisko radioastronomijas centru, kur dalībnieki varēs iepazīties ar radioastronomijas pētniecībā izmantotajām tehnoloģijām un zinātnisko infrastruktūru.
Autors Rota Žagare • 2026. gada 14. oktobris
Ventspils Augstskolas Mūžizglītības centrs aicina uz nākamo lekciju cikla “Zinātne un kultūra - sabiedrībai” tikšanos, kas ir paredzēta 24. oktobrī Ventspils Augstskolā. Šoreiz runāsim par pandēmiju ietekmi uz pasauli, “Vienas veselības” pieeju un pārtikas drošību. Pasākums notiks 24. oktobrī plkst. 11.30-14.30 Ventspils Augstskolā, un tā viesis būs Dr. med. vet. Aivars Bērziņš, Institūta “BIOR” Zinātniskās padomes priekšsēdētājs un vadošais pētnieks. Viņš ir pieredzējis zinātnieks un nozares līderis, kura profesionālā darbība saistīta ar veterinārmedicīnu, pārtikas drošību un sabiedrības veselības jautājumiem. A.Bērziņš pievērsīsies šādām aktuālām tēmām: Kā pandēmijas ir mainījušas pasauli? Vai nākamā pandēmija jau ir sākusies? Ko mums māca “Viena veselība”?; Vai mana pārtika tiešām ir droša? Atbildība, risks un zinātne mūsu šķīvī. Tiks apskatīts, kā cilvēku, dzīvnieku un vides veselība ir savstarpēji saistīta, kādas mācības pasaule guvusi no COVID-19 pandēmijas un kā zinātne palīdz izvērtēt pārtikas drošības riskus pirms piegādes veikalu plauktos. Akadēmiķis Ojārs Spārītis, raksturojot Aivaru Bērziņu, īpaši izceļ viņa zinātnisko kompetenci, darba pieredzi krīzes laikos, līdera spējas un cilvēcību, nosaucot viņu par “zinātnieku un ļoti normālu cilvēku”. Šis raksturojums atklāj ne tikai profesionāļa pieredzi, bet arī stipra gara personību, kas spēj apvienot zināšanas, atbildību un cilvēcīgu attieksmi dažādos dzīves posmos.
Autors Rota Žagare • 2026. gada 14. oktobris
Ventspils Augstskolas biznesa vadības studente Jekaterina Gromovaja izmantoja Erasmus+ sniegtās iespējas un devās studiju mobilitātē uz Norvēģiju. Studijas starptautiskā vidē, jaunas draudzības, iespaidīgā Norvēģijas daba un izkāpšana ārpus komforta zonas – tā Jekaterina raksturo savu Erasmus+ pieredzi. Kā Jekaterina aizvadīja semestri Norvēģijā – lasi pieredzes stāstu!
Autors Rota Žagare • 2026. gada 14. oktobris
Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) organizē semināru “Mākslīgā intelekta rīki un aģenti. To izmantošana programmatūras izstrādē un radioastronomijas datu apstrādē”, lai iepazīstinātu ar mākslīgā intelekta (MI) aģentu iespējām un to praktisko pielietojumu viedo tehnoloģiju attīstībā un zinātniskajā pētniecībā. Seminārs notiks 15. oktobrī plkst. 10.30 un to vadīs VSRC zinātniskais asistents Jānis Šteinbergs.
Autors Rota Žagare • 2026. gada 12. oktobris
Turpinot dalību mikrokvalifikāciju izmēģinājumprojektā, Ventspils Augstskolas (VeA) Mūžizglītības centrs 2026./2027. studiju gada rudens semestrī piedāvā apgūt divas jaunas mikrokvalifikācijas izglītības programmas. Šajā mācību semestrī jau tika uzsāktas trīs mikrokvalifikāciju izglītības programmas: “Biznesa angļu valoda”, “Komunikācija profesionālajā vidē” un “Organizācijas tēls un reklāma”. Ņemot vērā lielo interesi un pieprasījumu pēc šīm programmām, Ventspils Augstskola turpina paplašināt mikrokvalifikāciju piedāvājumu, izstrādājot vēl divas jaunas programmas. Projekta otrajā kārta Ventspils Augstskola piedāvā apguvei divas jaunas mācību programmas:
Autors Rota Žagare • 2026. gada 9. oktobris
Jau devīto gadu pēc kārtas mašīnbūves uzņēmums “Bucher Municipal” piešķīra stipendiju Ventspils Augstskolas (VeA) studentam. Šogad stipendiju, iespēju gūt praktisku pieredzi uzņēmumā, kā arī unikālo balvu ieguva bakalaura studiju programmas “Jaunuzņēmumu vadība” 2. kursa studente Aļika Avtuhova. Uz “Bucher Municipal” stipendiju pretendēja četri Ekonomikas un pārvaldības fakultātes studenti, kuri Ventspils kinoteātrī “Kino Rio” tikās gan ar uzņēmuma, gan VeA pārstāvjiem, pārrunājot savus mērķus, sasniegumus un nākotnes ieceres. Šoreiz vislabāko iespaidu uz komisiju atstāja VeA otrā kursa studente Aļika Avtuhova, kurai tika piešķirta stipendija un iespēja gūt praktisku pieredzi uzņēmumā. Stipendijas ieguvēja atzīst, ka sarunas bijušas daudz interesantākas, nekā sākotnēji gaidīts. Līdzās ierastajiem jautājumiem par nākotnes plāniem, studentiem bija jāparāda spēja domāt radoši un risināt izaicinājumus uzņēmējdarbībā. Piemēram, Aļikai bija jāpastāsta, kā viņa rīkotos, ja būtu atbildīga par kinoteātra darbību un būtu jāuzlabo tā finansiālā situācija. Uzņēmums “Bucher Municipal” VeA studentus atbalsta kopš 2018. gada, sniedzot gan finansiālu atbalstu, gan ļaujot tuvāk iepazīt uzņēmējdarbības vidi. “Mēs vēlamies būt uzņēmums, kas ne tikai ražo, bet arī iegulda vidē, kurā darbojas. Ventspils Augstskola ir nozīmīga pilsētas daļa, un mums ir svarīgi stiprināt saikni starp augstskolu, uzņēmējdarbību un jauniešiem. Ne katram stipendiātam pēc studijām ir jānonāk Bucher Municipal – arī tad, ja jaunietis izvēlas citu uzņēmumu vai nozari, mēs esam devuši savu ieguldījumu viņa izaugsmē. Savukārt, ja kādu dienu viņš izvēlas pievienoties mūsu komandai, tas, protams, ir ļoti patīkams rezultāts,” saka Mikus Brakanskis, Bucher Municipal Ventspils ražotnes vadītājs.
Citas ziņas