Astronomu skatījums uz rudeni debesīs

2025. gada 10. oktobris

Rudenī dienas kļūst īsākas, krāsas spilgtākas, bet gaismas trūkums liek ķermenim un prātam pielāgoties. Astronomi skaidro, kā šis gadalaiks ietekmē debesis – no zvaigžņu ceļiem un Saules cikliem.


Daba maina ritmu, debesis kļūst zemākas, un cilvēks - domīgāks. Šis gadalaiks mūs vieno un reizē izaicina, jo vieni tajā redz krāsas un skaistumu, citi -drūmumu un nogurumu. Par vienu gan esam vienisprātis -rudenī dienas kļūst īsākas.


Amerikāņu domātājs Karloss Kastanjeda (1925-1998), atsaucoties uz senu gudrību, ir teicis: «Mēs neredzam lietas tādas, kādas tās ir, - mēs redzam tās tādas, kādi esam paši.»


Astronomu skatījums uz rudeni debesīs


IVARS ŠMELDS, Dr. phys., Ventspils Augstskoals vadošais pētnieks


«Skatoties debesīs, mēs redzam tikai ierobežotu debesjuma fragmentu - it kā atrastos zvaigžņu globusā. No ārpuses tas izskatītos kā lode, kurā Zeme ir vidū un debesis ir gan augšā, gan apakšā. Zemes lodveida formu mēs gan tā uzreiz neredzam, jo esam pārāk mazi un tās virsma mums šķiet plakana. Planetārijā šo pašu var redzēt no iekšpuses. Debesis ir, bet nešķiet bezgalīgas - redzam tikai augšējo redzamo daļu, un attāluma uztvere ir relatīva; lidmašīna ir augstu debesīs, bet patiesībā ir daudz tuvāk nekā zvaigznes.


Mēs nejūtam ne Zemes griešanos ap savu asi diennakts laikā, ne tās apriņķošanu ap Sauli gada laikā - tāpat kā vilcienā nevar just kustību, bet garām skrien viss, kas aiz loga. Tās riņķošanas dēļ ap Sauli mēs redzam, kā diennakts laikā zvaigznes it kā apgriežas ap Zemi, lai gan patiesībā griežas tā pati. Gada laikā Saule šķietami apriņķo visu debess lodi, divreiz šķērsojot debess ekvatoru un veidojot uz tā riņķi, ko sauc par ekliptiku. No pola skatoties, diennakts laikā Saule veido Zemei paralēlu apli debesīs, kas izskaidro polāro dienu un nakti. No ekvatora skatoties, Saule lec un riet perpendikulāri horizontam, un krēsla iestājas strauji.


Rudens astronomiski sākas ar ekvinokciju - bridi, kad Saule šķērso debess ekvatoru un lec tieši austrumos, riet tieši rietumos. Tad naktis kļūst tumšākas un piemērotākas novērojumiem, īpaši optiskajā astronomijā. Radioastronomijā Saule netraucē, tāpēc pētījumi turpinās neatkarīgi no diennakts.


Decembra beigās gaidāmi intensīvāki zvaigžņu lieti, piemēram, Geminidas. Ziemeļblāzmas saistītas ar Saules aktivitāti un ir redzamas skaidrāk tumsā. Uzliesmojumi uz Saules, kas tās izsauc, var ietekmēt radiosakarus, satelītus un pat elektrības tīklus, kā arī īslaicīgi ietekmē mūsu nervu sistēmu un psiholoģisko stāvokli.


Lielāks drauds cilvēcei ir mūsu pašu radītie procesi - piesārņojums un pārapdzīvotība. No lieliem meteorītiem tuvākajā gadsimtā briesmas nav zināmas. Astronomi spēj sekot objektu trajektorijām un vajadzības gadījumā novirzīt. Mēs pētām ra-diostarojumu, lai saprastu, kā dzimst zvaigznes. Galīgo atbilžu šajā jomā nebūs nekad, bet katrs novērojums bagātina izpratni.»


VLADISLAVS BEZRUKOVS, Mg. sc. ing., Ventspils Augstskolas pētnieks


«Zemes ass ir slīpa par aptuveni 23,5 grādiem, tādēļ mūsu puslode dažādos gadalaikos saņem atšķirīgu daudzumu Saules gaismas.


Rudens debesis ir bagātas ar pārmaiņām. Vakaros parādās ziemas zvaigznāji - Orions ar savu spožo jostu, Plejādes kā maza dimantu sauja un spožākā nakts zvaigzne Sīriuss. Oktobrī vērojami Orionidi, kas saistīti ar Haleja komētas atlūzām, novembrī - Leonīdi.


Šoruden mums ir īpašs viesis - komēta 3I/ATLAS, kas nāk no ārpus Saules sistēmas. Tā ir tikai trešā starpzvaigžņu komēta, kādu cilvēce jebkad ir novērojusi. Atklāta šovasar, tā jau izrāda aktīvu asti, kuras sastāvā NASA teleskopi ir atraduši gan oglekļa dioksīdu, gan ūdens ledu. Tā būs drošā attālumā, bet tās vizīte mums ļauj ieraudzīt vielu no citas zvaigžņu sistēmas.


25. Saules aktivitātes cikls ir pārsteidzošs. Kad tas sākās 2019. gadā, zinātnieki prognozēja vāju ciklu, bet plankumu skaits un uzliesmojumu biežums ir daudz lielāks, nekā gaidīts.


Tas nozīmē spēcīgas ģeomagnētiskās vētras, kas ietekmē radiosakarus, satelītus un elektrības tīklus. Pat ar modernākajiem teleskopiem un superdatoriem Saule saglabā noslēpumu.»


Sagatavoja:

Rebeka Busule

Laikraksts "Ventas Balss"

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Rulle 2025. gada 9. oktobris
Ventspils Augstskola sadarbībā ar Jana Dlugoša Universitāti (Polija) divu dienu garumā, 9. un 10. oktobrī, rīko starptautisku forumu “Vairāk nekā vārdi: (starp)lingvālie aspekti praktiskā kontekstā”. Forums pulcēs Izglītības un zinātnes ministrijas, Ventspils pilsētas domes, Jana Dlugoša universitātes, Eiropas Komisijas pārstāvjus un citus interesentus. Forumā tiks izzināti izaicinājumi tulkošanas, daudzvalodības un starpkultūru komunikācijas jomā. Vairāk informācijas par forumu: https://www.venta.lv/forums-vairak-neka-vardi
Autors Rota Rulle 2025. gada 7. oktobris
Ventspils Augstskola sadarbībā ar Jana Dlugoša Universitāti (Polija) divu dienu garumā, 9. un 10. oktobrī, rīko starptautisku forumu “Vairāk nekā vārdi: (starp)lingvālie aspekti praktiskā kontekstā”. Forums pulcēs Izglītības un zinātnes ministrijas, Ventspils pilsētas domes, Jana Dlugoša universitātes, Eiropas Komisijas pārstāvjus un citus interesentus. Forumā tiks izzināti izaicinājumi tulkošanas, daudzvalodības un starpkultūru komunikācijas jomā. Foruma programmā paredzētas plenārsesijas, tematiskās paneļdiskusijas un studentu darbnīcas, kurās tiks apspriesti valodas un tehnoloģiju mijiedarbības jautājumi, mākslīgā intelekta ietekmi uz tulkošanu, kultūras un identitātes aspekti, valodas politikas aktualitātes, kā arī komunikācijas izaicinājumi daudzvalodīgā sabiedrībā. Ar plenāreferātiem uzstāsies Ramune Kaspere ( Ramunė Kasperė ) no Lietuvas, kura ieskicēs tulkotāja profesijas nākotnes iespējas mākslīgā intelekta laikmetā, Andrejs Veisbergs no Latvijas Universitātes, kurš pievērsīsies latviešu daiļliteratūras tulkojumu cenzūras jautājumiem, un Olga Slabonska ( Olga Słabońska ) no Polijas, kas analizēs poļu un angļu valodu gramatiskās struktūras kognitīvajā skatījumā. Pirmās dienas noslēgumā ikvienam interesentam būs iespēja doties uz Ventspils Brīvdabas muzeju, lai izzinātu Latvijas nacionālo kultūras mantojumu – lībiešu valodu. Foruma ietvaros notiks arī COLOURS alianses studentu darbnīcas, kurās studenti strādās pie praktiskiem uzdevumiem par digitālajiem tulkošanas rīkiem, starpkultūru komunikāciju un svešvalodu apguvi. Foruma noslēgumā notiks paneļdiskusija “Humanitārās zinātnes: jaunās tendences, pārmaiņas, nākotne. Kopš 2024. gada Ventspils Augstskolas ir daļa no COLOURS alianses, kuras mērķis ir panākt, lai iedzīvotājiem visā Eiropā tiktu ieviestas sociālas un tehnoloģiskās inovācijas. Aliansē kopā ar Ventspils Augstskolu darbojas astoņas reģionālās universitātes no Vācijas, Francijas, Spānijas, Itālijas, Zviedrijas, Polijas, Horvātijas un Ziemeļmaķedonijas. Vairāk informācijas ŠEIT . 
Autors Rota Rulle 2025. gada 6. oktobris
Šajā studiju gadā VeA Mūžiglītības centrs piedāvā jaunu lekciju ciklu “Zinātne un kultūra - sabiedrībai”, kurā reizi mēnesī, sestdienās, notiek Latvijā pazīstamu zinātnieku un izcilu personību lekcijas. 11. oktobrī paredzētas Latvijas Universitātes Ķīmiskās fizikas institūta vadošais pētnieka Jura Dzelmes lekcijas par mākslīgā intelekta izaicinājumiem. Paralēli pētījumiem ķīmiskās fizikas virzienā J. Dzelmes interešu lokā ir izglītības vadības, filozofijas, psiholoģijas un mākslas problēmas, tāpēc viņš runās par mākslīgā intelekta iespējām, attīstību un draudiem. 11. oktobrī plkst. 11.30–14.30, Ventspils Augstskolā J. Dzelme sniegs ieskatu šādās tēmās: Digitalizācija, robotizācija, mākslīgais intelekts (MI) un superintelekts; Emocijas, brīvā griba un radošums mākslīgajos un dabīgajos neironu tīklos (MI un psihē); MI ētika, vērtību un mērķu modelēšana; Kopienu atbalstīšana MI pārvaldītā pasaulē ar mākslas un filosofijas palīdzību, izmantojot fiziku un psiholoģiju. Pieteikšanās: https://www.venta.lv/muzizglitiba/pieteiksanas Cena: 35 EUR Vairāk informācijas: mic@venta.lv , tālr. 63629650
Autors Rota Rulle 2025. gada 6. oktobris
24. septembrī pulksten 7.00 no Rīgas lidostas skrejceļa pacēlās lidmašīna uz Briseli. Rīts bija kluss, gaisā virmoja nogurums un patīkams satraukums, un septiņi 4TVT studenti lektores Zanes Frances pavadībā bija gatavi piedzīvojumam. Pēc veiksmīgas nolaišanās lidostā VeA pārstāvjus sagaidīja Eiropas Parlamenta viceprezidenta palīdze Guna Zaķe-Baltā. VeA studentiem bija iespēja aplūkot Eiropas Parlamenta “labirintus”, noklausīties lekciju par EP darbību, mērķiem, deputātu darbu un gūt nelielu ieskatu vēsturē. Varēja uzzināt, cik (ne)aktīvi Latvijas pilsoņi piedalās Eiropas vēlēšanās, kāda ir deputāta “kabatas nauda”, kāds ir aptuvenais deputāta mēneša grafiks un cik bieži sēdes notiek Briselē vai Strasbūrā. Pēc lekcijas turpinājās ekskursija, kur tika aplūkota vien neliela daļa no milzīgās EP ēkas (vai katram jaunajam darbiniekam tiek izsniegts arī kompass un karte?), slaveno sēžu zāle, ES dalībvalstu dāvanas (ieskaitot Latvijas uzdāvinātās gleznas) un pat Roberta Zīles kabinets (kur viesus sagaidīja sarūpētas maizītes un āboli, un šokolāde :) ). Ekskursijas rozīnīte bija iespēja satikt EP štata tulces Daci Rubeni un Ilzi Lauvu, kā arī EK Mutiskās tulkošanas ģenerāldirektorāta latviešu valodas nodaļas vadītāju Uldi Sproģi un uzzināt, cik valodas parasti zina EP tulki, kāda ir atšķirība starp EK un EP sēdēm tulkošanas ziņā, kas ir retūrs, ko darīt gadījumā, ja runātājs runā par ātru, un to, vai balss tembram ir nozīme. Noslēgumā varēja iejusties EP tulku darbā, izmēģinot tulku kabīnēs (Dieva dēļ neieslēdzot mikrofonu!) “tulkot” sēdi par nepilngadīgo aizsardzību internetā. Šī bija brīnišķīga pieredze, kas ļāva iepazīties ar tulku profesionalitāti un darbu Eiropas Parlamentā, kā arī uzzināt par prakses iespējām un to, cik sarežģīti ir kļūt par EP tulku. Vakarā un nākamajā dienā bija brīvais laiks, lai nogaršotu beļģu šokolādi, aplūkotu čurājošā puisīša statuju un apsvērtu iespēju atgriezties un strādāt Eiropas Parlamentā. Iespaidi no dalībniekiem. “Kaut arī iepriekš nebiju uzskatījusi konferenču tulkošanu par vieglu, šajā braucienā aptvēru, cik tā ir sarežģīta un izaicinoša un cik plašas fona zināšanas ir nepieciešamas tulkiem.” “Ļoti izbaudīju braucienu! Sākumā šaubījos, vai piedalīties, bet esmu priecīga, ka tomēr sadūšojos. Varu teikt, ka apmeklēt EP ir vērtīga iespēja un bija interesanti uzzināt par tulku darbu un pieredzi.” “Eiropas Parlamenta apmeklēšana noteikti paliks atmiņā vēl ilgi, bet tieši tikšanās ar tur strādājošiem tulkiem atstāja vislielāko iespaidu. Līdz šim likās, ka viņi ir sava veida supervaroņi – un viņi noteikti tādi arī ir – bet pēc tikšanās sapratu, ka tulki ir tādi paši cilvēki kā mēs. Pateicoties sarunai ar viņiem, darbs Eiropas Parlamentā no tāla, nesasniedzama sapņa kļuva par reālu iespēju, kas pēc ieguldīta darba var tapt par īstenību.”
Autors Rota Rulle 2025. gada 3. oktobris
26. septembrī visā Latvijā norisinājās Eiropas Zinātnieku nakts pasākumi, kuros augstskolas, universitātes un zinātniskie institūti vēra durvis apmeklētājiem, piedāvājot dažādas bezmaksas aktvitātes. Zinātnes centrā VIZIUM notika Ventspils Augstskolas un Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) rīkotas aktivitātes kuros apmeklētāji tika iepazīstināti ar zvaigžņu veidošanās procesiem, komētām un citiem Saules sistēmas mazajiem ķermeņiem. Vakara gaitā apmeklētāji spēlēja valodu spēles,ar teleskopu vēroja zvaigznes un planētas, kā arī mēģināja izspēlēt matemātisko puzli – Hanoi torni. Apmeklētājiem bija iespēja pārbaudīt savas zināšanas dažādās viktorīnās , kas saistītas ar kosmosu un valodām , gūstot jaunas zināšanas.
Autors Rota Rulle 2025. gada 26. septembris
Aptuveni 700 miljoni eiropiešu ik uz soļa tiek mudināti savas dzīves laikā apgūt pēc iespējas vairāk valodu: gan izglītības iestādēs, gan pašmācības ceļā, darba nolūkos vai personīgas intereses vadīti. Eiropas Padome vēsta, ka daudzvalodība ir līdzeklis labākai starpkultūru izpratnei un tā ir mūsu kontinenta kultūras mantojuma galvenā sastāvdaļa. COLOURS Eiropas Universitāšu alianses * valodu centru pārstāvji vienojās kopīgā projektā, izveidojot video sveicienu par godu Eiropas valodu dienai, ko ik gadu atzīmē 26. septembrī. Ventspils Augstskolu šajā komandā pārstāv Tulkošanas studiju fakultātes lektore Rūta Maltisova, kas arī piedalījās video sveiciena tapšanā. Šobrīd Rūta kopā ar kolēģiem no visām COLOURS partneruniversitātēm strādā pie virtuālā valodu un kultūru ceļveža – glosārija un valodu mācību materiāliem, ko paredzēts izstrādāt un nodot lietošanā ikvienam no alianses partneruniversitātēm līdz 2026. gada Eiropas valodu dienai, tādējādi atbalstot studentus un pasniedzējus 9 Eiropas valodu un kultūru apguvē: zviedru, spāņu, franču, itāļu, vācu, latviešu, poļu, horvātu un maķedoniešu. Arī šī video rullīša beigās dzirdams sveiciens katrā no COLOURS alianses dalībvalstu valodām, kas angļu valodā tulkojams kā " Happy European Day of Languages !" jeb "Priecīgu Eiropas valodu dienu!" Rūta Maltisova Eiropas valodu dienā mudina ikvienu atcerēties, ka valodas ir kā tilts, kas savieno dažādas kultūras. Bez tām mēs tikai no droša attāluma varētu noraudzīties viens uz otru un mums pa vidu vēl būtu potenciāla aizspriedumu barjera, kas neļautu izprast otras kultūras būtību un vērtības. Apgūstot valodu, mēs apgūstam arī kultūru un līdz ar to arī viens otru. Pateicoties COLOURS universitāšu aliansei, mēs ik dienu iemācamies ko jaunu viens par otra kultūru, vērtībām un nenoliedzami arī valodu. *Le Mans University (Francija), University of Castilla-La Mancha (Spānija), University of Ferrara (Itālija), Paderborn University (Vācija), Jan Dlugosz University (Polija), Josip Jurai Strossmayer University Osijek (Horvātija), University St Kliment Ohridski Bitola (Ziemeļmaķedonija), Kristianstad University (Zviedrija) un Ventspils Augstskola (Latvija).
Citas ziņas