Ventspils Augstskolas un Dārzkopības institūta pētnieki 36 mēnešus (2021–2023) aktīvi darbojušies Latvijas Zinātnes Padomes finansētajā projektā “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai”. Projekts noslēdzies un varam atskatīties uz paveikto. Projekta īstenošanas laikā darba grupas pārstāvji tikušies 370 tiešsaistes un klātienes sapulcēs, kurās meklēti risinājumi projekta nodevumu īstenošanā. Projektā izstrādāts un publicēts daudzfunkcionāls bioloģijas speciālās leksikas apkopošanas, uzkrāšanas un pētniecības rīks “Bioleksipēdija” ( www.bioleksipedija.lv ), kas tagad ir pieejams plašam lietotāju lokam organismu nosaukumu pētniecībai, bioloģijas speciālās leksikas tekstu tulkošanai, terminu pārbaudei un precizēšanai. Izstrādātais rīks ir nozīmīgs risinājums bioloģijas speciālās leksikas pētniecībā; tajā apkopoti: 67 450 zinātniskie (latīniskie) organismu nosaukumi, 85 805 dažādu valodu organismu nosaukumi (galvenokārt latviešu valodā, kā arī angļu, vācu, krievu, igauņu, lietuviešu u. c. valodās), 1657 organismu ierosināto slimību nosaukumi, 3013 vārdnīcu šķirkļi un 403 termini ar definīcijām, kas ekscerpēti no dažādām publikācijām, tostarp 7826 rakstiem un 718 monogrāfijām. Līdz 2024. gada janvāra beigām “Bioleksipēdijas” datubāzē iekļauti ieraksti no 8544 literatūras avotiem. Datubāzēs kopā reģistrētas 578 886 ierakstu vienības, kas ir sasaistītas ar zinātniskajiem nosaukumiem, bet 9525 ieraksti jau ir saglabāti datubāzes organismu sistemātikas kokā, kurā apskatāma organismu nosaukumu taksonomiskā piederība. Ņemot vērā, ka “Bioleksipēdija” ir tikai tikko tapusi, tajā vēl nav pieejama pietiekami plaša informācija, kāda ikdienā būtu vajadzīga pētniekiem, tulkiem un ar bioloģijas tematiku saistītu tekstu autoriem, bet projekta autori cer, ka tuvākajos gados sistēmas datubāzes izdosies papildināt un nākotnē tās ietvers vēl lielāku leksiskās informācijas kopumu. Projektā izstrādāts un publicēts leksikogrāfiskais resurss “Jaunā botāniskā vārdnīca. Termini latviešu-latīņu-angļu-vācu-krievu valodā”. Vārdnīca ir recenzēts izdevums, kurā iekļauti 3000 latviskie augu nosaukumi ar zinātniskajiem (latīniskajiem) nosaukumiem un ekvivalentiem vārdnīcā sastatītajās valodās. Vārdnīca lejuplādējama kā mobilā lietotne Android operētājsistēmas viedtālruņiem un iOS operētājsistēmas viedtālruņiem . Resurss paredzēts galvenokārt dabaszinātņu un tulkošanas studiju studentiem, praktizējošiem tulkotājiem, skolotājiem, dārzkopjiem, floristiem un ikvienam interesentam, kura darbs vai hobijs saistīts ar augu nosaukumiem. Mobilās lietotnes risinājums ir jaunums latviešu leksikogrāfijā, kas sniedz dažādas šīs vārdnīcas lietojuma iespējas. Vārdnīca iekļautas izglītojošas spēles, kas palīdzēs apgūt augu nosaukumus. Tajā tiek piedāvātas dažādas augu nosaukumu meklēšanas iespējas — pēc alfabēta, ievadot konkrētu nosaukumu, lai atrastu tā ekvivalentu citā valodā, kā arī ir iespēja atlasīt nosaukumus pēc noteiktām apzīmēto augu raksturojošām pazīmēm konkrētu augu nosaukumu saraksta izveidei. Vārdnīca piedāvā arī meklēšanu taksonomisko kategoriju kopā (t.s. “semantiskā meklēšana”), lai krāsu apļu attēlojumā skatītu, kādas konkrētas ģints sugu un šķirņu kopumu. Projektā iesaistītie pētnieki veikuši nozīmīgus pētījumus, kuru rezultāti publicēti 18 zinātniskajās publikācijas, tostarp 14 no šīm publikācijām ir iekļautas tādos zinātnisko rakstu krājumos, kuri indeksēti Scopus datubāzē (7 no šīm publikācijām iekļautas Q1 un Q2 kvartīles izdevumos). Vairākas publikācijas vēl ir iesniegtas recenzēšanai dažādos zinātnisko rakstu žurnālos. Projektā izstrādāta un publicēta recenzēta zinātniskā monogrāfija “List of vascular plants of Latvia (with Latvian names) / Latvijas vaskulāro augu saraksts (ar latviskajiem nosaukumiem)” (autors — Arturs Stalažs, Dobele: Dārzkopības institūts, 2024), kurā apkopoti, pārskatīti un lasītājiem būs pieejami aktuālie Latvijas vaskulāro augu nosaukumi, to skaitā arī visu taksonu latviskie nosaukumi. Šāds saraksts līdz šim nebija revidēts un atjaunots vairāk nekā 25 gadus. Projektā darbojušies arī Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes (VeA TSF) studenti , kuri zinātniskajā praksē veikuši vairākus uzdevumus, piemēram, datu ekscerpēšanu, augu aprakstu tulkošanu, izglītojošo spēļu jautājumu sagatavošanu mobilajai lietotnei — botānikas terminu tulkojošajai vārdnīcai. Gan TSF un Informācijas Tehnoloģiju Fakultātes (ITF) maģistrantūras, gan TSF doktorantūras studenti projektā aktīvi darbojušies arī pētniecībā — piedalījušies starptautiskās konferencēs ar referātiem un izstrādājuši zinātniskās publikācijas. Vairāki studenti no VeA ITF tika iesaistīti “Bioleksipēdijas” izstrādē, tādējādi sniedzot iespēju studentiem darboties reālas sistēmas izstrādē, apgūstot aktuālas programmēšanas tehnoloģijas un sniedzot iespēju uzlabot savas programmēšanas prasmes. Projektā veikto pētījumu rezultāti ir prezentēti ar referātiem un stendu plakātu prezentācijām 20 starptautiskās zinātniskās konferencēs , kurās referēts, piemēram, par terminoloģijas jautājumiem, speciālo leksiku botānikas mācību grāmatās, interaktīvās daudzfunkcionālās datubāzes pārvaldības un informācijas sistēmas izstrādi, dažādiem mūsdienīgiem risinājumiem elektroniskajā leksikogrāfijā, vārdnīcu lietotāju paradumu un vārdnīcu lietošanas prasmju izpēti, kā arī speciālās literatūras digitalizēšanas iespējām. Par projekta tematiku TSF un ITF ir izstrādāti, aizstāvēti un pozitīvi novērtēti divi bakalaura darbi: Lindas Ozolas-Ozoliņas darbs “Vides termins “purvs”: problēmas un risinājumi helonīmu tulkojumos latviešu un angļu valodā” (VeA TSF) un Kristera Rutka darbs “Botānisko vārdnīcu digitalizācija un datu integrācija IMDS sistēmā, izmantojot attēlu apstrādes algoritmus un mašīnmācīšanās algoritmus” (VeA ITF). Projektā izstrādāts arī VeA TSF studentes Lindas Ozolas-Ozoliņas maģistra darbs “Tauriņu sugu zinātnisko nosaukumu atbilsmes latviešu un angļu valodā: grūtības un risinājumi”. Projekta izpildītājs no VeA ITF Roberts Ervīns Ziediņš izstrādās bakalaura darbu “Tīmekļa lietojumprogrammu interfeisa projektēšana un izstrāde viedajam bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu kompleksam lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai” un šā gada jūnijā to aizstāvēs. Projektā īstenota sadarbība ar vairākām partnerorganizācijām, piemēram, Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Lietišķās valodniecības asociāciju, kā arī ar Salento universitātes Itālijā, Kārļa universitātes Prāgā un Helsinku universitātes Somijā pētniekiem , kuri ar plenārreferātiem piedalījās projektā organizētajā konferencē „Lingvistiskā daudzveidība, terminoloģija un statistika", kas norisinājās 2022. gada 3.–4. novembrī tiešsaistē ( https://www.virac.eu/ldts ). Pētniece Marije Vahkova (Marie Vachkova) publicējusi atsauksmi par projektā organizēto konferenci čehu valodniecības žurnālā Ročenka . Projekta darba grupa ir gandarīta par sasniegtajiem rezultātiem un izsaka pateicību ikvienam, kurš atbalstīja projekta dalībniekus datu ievadīšanā, rezultātu apkopošanā un sniedza ieguldījumu projekta īstenošanā. Aicinām izmantot izstrādātos materiālus studijās, pētniecībā, darbā un citiem nolūkiem, kur nepieciešama bioloģijas speciālā leksika! Ņemot vērā, ka “Bioleksipēdija” ir brīvpiekļuves sistēma, kurā var reģistrēties arī datu ievadei, visi interesenti ir aicināti sniegt arī savu ieguldījumu datubāzu informācijas papildināšanā. Īpaši šim mērķim tiek aicināti studenti, kuri varētu savu pētniecisko darbu izstrādē izmantot jau datubāzēs iekļauto informāciju, kā arī papildināt to ar terminiem, kas nepieciešami pētījumiem. Pētījuma finansētājs ir Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekts Nr. lzp-2020/1-0179 "Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai". Proj. Nr. lzp-2020/1-0179.

Šā gada 15. decembrī Latvijas Zinātnes padomes projekta “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai” vadītāja Silga Sviķe, atsaucoties uz Bulduru tehnikuma (BT) direktores Ievas Vincovskas un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) docentes Antas Sparinskas uzaicinājumu, viesojās tehnikumā, kur tā pedagogus un audzēkņus, kā arī LBTU pedagogus iepazīstināja ar projektā izstrādātajiem resursiem – daudzvalodu tulkojošo botānikas terminu vārdnīcu (mobilo lietotni), kurā iekļauti 3000 botānikas termini latviešu-latīņu-angļu-vācu-krievu valodā un datu pārvaldības sistēmu “Bioleksipēdija”. BT un LBTU studentiem un pedagogiem bija iespēja uzzināt botānikas terminu vārdnīcas izstrādes stāstu, lejuplādēt viedtālrunī vārdnīcas lietotni un pārbaudīt augu nosaukumu zināšanas, veicot vārdnīcā iekļautos izglītojošo spēļu uzdevumus. Dr. biol. Anta Sparinska par izstrādāto vārdnīcu: “Šī vārdnīca ir ļoti noderīgs un pat nepieciešams rīks dažādām auditorijām, ieskaitot vidusskolēnus, filoloģijas studentus un tulkotājus, lauksaimniecības, bioloģijas, ainavu arhitektūras un ģeogrāfijas studentus, dārzniekus, floristus - profesionāļus un amatierus, kas ikdienā vai hobija līmenī darbojas ar augiem.” Pasākumā S. Sviķe interesentus iepazīstināja arī ar jaunā resursa – datu pārvaldības sistēmas “Bioleksipēdija” funkcionalitāti un iespējām organismu nosaukumu pētniecībā. Pedagogi atzina, ka šis apjomīgais resurss būs nozīmīgs pareizas un precīzas terminoloģijas lietošanā gan studijās, gan nozares praksē un pētniecībā. Projekta finansētājs ir Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekts "Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai". Nr. lzp-2020/1-0179. 

No 20. līdz 22. novembrim Ventspils Augstskolas (VeA) pētniece un lektore Karina Šķirmante un VeA programmētājs Roberts Ervīns Ziediņš piedalījās konferencē “45th Translating and the Computer (TC45)” Luksemburgā. Konferencē abi VeA pārstāvji iepazīstināja ar prezentāciju “Hierarchical Data Linkage in a Terminology Management System: Challenges and Solutions at Bioleksipēdija” (prezentācijas līdzautori: Silga Sviķe, Arturs Stalažs, Gints Jasmonts). Prezentācijā Karina Šķirmante demonstrēja projektā izstrādāto atvērtas piekļuves informācijas pārvaldības sistēmu Bioleksipēdija ar datu glabāšanas, kārtošanas un meklēšanas funkcionalitāti. Tika parādīta statistikas datu izguves iespēja no izstrādātās sistēmas, kā arī sniegts ieskats sistēmas tehniskajos risinājumos, ievadīto datu pārklājumā, izmantotajās tehnoloģijās un sistēmas arhitektūrā. Detalizētāk tika prezentēti Bioleksipēdijas moduļi, jo īpaši - hierarhiskās datu sasaistes modulis, kas ļauj datus sasaistīt gan horizontāli (t.i. organismu nosaukumi tiek sasaistīti ar citiem nosaukumiem publikācijas ietvaros), gan vertikāli (zinātniskie organismu nosaukumi tiek sasaistīti sistemātikas kokā). Prezentācijas autori līdz šā gada beigām plāno sagatavot zinātnisku rakstu, kas balstīts konferences prezentācijā atspoguļotajos rezultātos, lai iesniegtu to publicēšanai konferences zinātnisko rakstu krājumā. Konfrencē tika prezentēti dalībnieku pētījumi par mākslīgā intelekta (MI) risinājumu izmantošanu tulkošanā, izmantojot mašīntulkošanas rīkus un izvērtējot rezultātus. Vairākās prezentācijās tika analizēts konkrētu rīku, piem., “ChatGPT”, “Bard”, “DeepL” sniegums un novērtēti konkrēti lietojumgadījumi, kā arī sniegti priekšlikumi mašīnmācīšanās modeļu uzlabošanai, lai mašīntulkošana būtu kvalitatīvāka. Vairākās konferences dalībnieku prezentācijās tika salīdzināti “ChatGPT” 3.5., 4. un 4. Turbo versiju tulkošanas modeļi. Iegūtie rezultāti bija neviennozīmīgi, jo dažādos valodu pāros tika iegūtas atšķirīga tulkojumu kvalitāte. Diskusijās tika secināts, ka mašīntulkošanas rīki izmantojami tikai tad, ja šajos rīkos mašīntulkotus tekstus tulkotājs pēc tam rediģē. Būtiska ir mašīnmācīšanās modeļu izveide un uzlabošana, izvērtējot tajos iekļaujamos datus modeļus. Konferencē tika plaši reklamēti jaunākie IT risinājumi tulkošanā, sniedzot iespēju ne tikai noklausīties prezentācijas, bet piedalīties arī programmatūru demonstrējumos, piemēram, programmatūru izstrādātāja “Terminotix” pārstāvis demonstrēja tulkošanas un daudzvalodu terminoloģijas pārvaldības rīkus “LogiTerm”, “BridgeTerm”, “AlignFactory”, “SynchroTerm”, kas ļauj tulkošanas pakalpojumu sniedzējiem uzlabot produktivitāti, automatizējot un uzlabojot tulkošanas procesus. Tulkošanas uzņēmuma “RWS” pārstāvis demonstrēja mākoņrisinājumos balstītu tulkošanas programmatūru “SDL Trados”, kas piedāvā terminu ieteikšanas funkciju. Programmatūru izstrādātāja “Lore Star” pārstāvis demonstrēja rīku “ShowVoc” dažādu lingvistisko resursu, piem., vienkāršu vārdnīcu un lielu daudzvalodu tēzauru SKOS/SKOSXL, leksikonu “Ontolex-Lemon” kā “Open English Wordnet” un “dbnary”, vizualizēšanai. Konferences pārtraukumos norisinājās dalībnieku diskusijas par dažādām vajadzībām piemērotām tehnoloģijām vai mašīnmācīšanās modeļu uzlabojumiem. Konferences tīmekļvietne: https://asling.org/tc45/ . Dalība konferencē finansēta no Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai”, proj. Nr. lzp-2020/1-0179, līdzekļiem.

Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes docente un pētniece Dr. philol. Silga Sviķe no 10. līdz 12. novembrim ar pētījumu “An Insight into the Entry Word Selection for a Specialized Dictionary: Plant Names” piedalījās starptautiskā zinātniskā konferencē “Lexicography in the XXI Century”, ko organizēja Ilija Valsts universitāte Tbilisi, Gruzijā. Konferencē piedalījās pētnieki no Gruzijas, Itālijas, Dānijas, Austrijas, Vācijas, Armēnijas, ASV u.c. valstīm. S. Sviķe konferences plakātu prezentāciju sekcijā sniedza ieskatu, kā tulkojošās botānikas terminu vārdnīcas šķirkļa vārdu atlasē izmantoti resursi, tostarp projektā “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai”, proj. Nr. lzp-2020/1-0179 (projekts IMDS), izstrādātā datubāze (Bioloeksipēdija.lv), kas tiks publicēta 2023. gada nogalē. Pētījumā izstrādāts speciālās leksikas atlases modelis maza apjoma nozares terminu vārdnīcai, īpaši analizējot t.s. ārējo (šķirkļa vārdu) un iekšējo (informācijas) atlasi. Leksikogrāfija arī 21. gadsimtā ir plaša un aktuāla pētījumu tēma, kad šī lietišķās valodniecības nozare pēc vārdnīcu izstrādes ar papīra kartīšu rakstīšanas metodi un valodas korpusu izmantošanu vārdnīcu izstrādē piedzīvo nu jau trešo pārmaiņu vilni – mākslīgā intelekta (MI) risinājumus. Aktuāli pētījumi leksikogrāfijā notiek MI risinājumu izmantošanā vārdnīcas makrostruktūras un mikrostruktūras izstrādē. Pieredzējušais dāņu leksikogrāfs Larss Traps-Jensens (Lars Trap-Jensen) savu plenārreferāta kopsavilkumu bija sagatavojis, izmantojot “ChatGPT”, turklāt šis kopsavilkums bez nopietniem labojumiem tika atzīts par labu esam. Lai gan nopietnu leksikogrāfijas darbu sagatavošanā pilnībā bez leksikogrāfa iesaistes vēl nevar iztikt, tomēr plenārreferātā tika atzīts, ka MI risinājumi būtiski atvieglo dažādu laika un darba ietilpīgu vārdnīcas sagatavju un paraugu izstrādi. Konferencē tika analizēti arī MI risinājumu trūkumi; citu starpā tika uzsvērts – lai gan šiem risinājumiem ir pieejams milzīgs datu apjoms, tomēr tie nespēj šķirot datus pēc to satura kvalitātes, kā arī tie nenodrošina rezultātu uzticamību un atkārtojamību, kas ir zinātnisku pētījumu pamatā. Izmantojot “ChatGPT”, nav iespējas atgriezties pie programmas iepriekš piedāvātā rezultāta kā tas būtu iespējams, izmantojot nopietnus leksikogrāfiskos resursus. Diskusijas noslēgumā tika secināts, ka “ChatGPT” izmantošana nenozīmē leksikogrāfijas nozares beigas, bet visi jaunie risinājumi ir palīgs, ja vien leksikogrāfs prot tos meistarīgi izmantot. Insbrukas Universitātes profesors Piuss ten Hakens (Pius ten Hacken) plenārreferātā analizēja leksikona izstrādes un lēmumu pieņemšanas teorijas, kas izmantojamas vārdnīcu izstrādē, bet Ilija Valsts universitātes profesore, vairāku vārdnīcu autore un konferences organizatoriskās komitejas priekšsēdētāja Tinatina Margalitadze (Tinatin Margalitadze) plenārreferātā sniedza plašu pārskatu par Gruzijas leksikogrāfijas tradīcijām un mūsdienu risinājumiem. Austrijā terminoloģijas darbs lielā mērā ir komercuzņēmumu darba kārtībā, savukārt Gruzijas leksikogrāfijā terminoloģijas jautājumu risināšana ir akadēmiskās vides pārstāvju uzdevums. Konferencē tika diskutēts par zemajām vārdnīcu lietošanas prasmēm skolu jauniešu un dažkārt arī augstskolu studentu vidū. Tā iemesls nereti ir paši valodu un speciālo priekšmetu pedagogi, kuri nejūtas droši, lai mācītu darbu ar vārdnīcām. Vārdnīcas joprojām ir uzticams un būtisks resurss mācībās un studijās. Pedagogu nedrošuma iemesls ir neapgūta vārdnīcu didaktika, jo šāds kurss netiek piedāvāts. Gruzijā notiek nopietns darbs, lai vārdnīcu lietošanas prasmes tiktu apgūtas jau pamatskolā un tādējādi izkoptu leksikogrāfijas kultūru valstī. Ungārijā un Slovākijā situācija vārdnīcu didaktikā ir līdzīga. Domājams, ka arī Latvijā būtu jāraugās šajā virzienā un jāpārņem labā prakse – īstenot šādas nodarbības pedagogiem, studentiem un skolu jauniešiem. Konferences diskusijās tika secināts, ka jāizglīto gan leksikogrāfijas resursu izstrādātāji, gan šo resursu lietotāji, lai abas grupas informētu par riskiem un iespējām. Raugoties nākotnes prognozē, konferencē tika uzsvērts, ka leksikogrāfijas pētniecības priekšmets varētu mainīties, bet zināšanas leksikogrāfijā būs vajadzīgas vienmēr, jo tās sniegs priekšrocības jau esošo resursu efektīvā izmantošanā un izpratnē par turpmāk izstrādājamiem resursiem. Konferencē tika atzīts, ka vienkāršāk ir ieviest leksikogrāfijas kursu kā nozīmīgu un būtisku daļu valodu apguves programmās, nekā leksikogrāfiem mēģināt rast risinājumus lietotājiem, kas nekad neko nav dzirdējuši par vārdnīcu struktūru. Konferencē tika atzīts, ka vārdnīcai jābūt nozīmīgam priekšmetam un rīkam ikvienā kultūrā, lai saglabātu katras valodas leksisko bagātību. Pētniecība notiek vārdnīcu modeļu iekļaušanā tiešsaistes valodu apguves resursos, kur vārdi rakstveida tekstos ir lemmatizēti un sasaistīti ar resursa vārdnīcas daļu. Šādi risinājumi ir ļoti ērti lietotājiem. Tomēr polisēmija un specifiskas nozīmes vārdi joprojām ir liela problēma šādās sistēmās, kam arvien tiek meklēti risinājumi. Vairāki referāti bija veltīti terminoloģijas jautājumu problemātikai, piedāvājot interesantus risinājumus, piemēram, terminu datu banku integrēšana mašīntulkošanas sistēmās, dažādu terminu pārvaldības sistēmu izmantošana tulkošanas procesā. Vairāki pētnieki pievērsušies saplūdeņu, barbarismu un neoloģismu pētniecības jautājumiem. Konferences programma: https://lexicography21.iliauni.edu.ge/en/program/ Kopsavilkumu krājums: https://lexicography21.iliauni.edu.ge/en/book-of-abstracts/ Konferences rakstu krājuma izdošana paredzēta 2024. gada nogalē. Dalība konferencē finansēta no projekta “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai”, proj. Nr. lzp-2020/1-0179 līdzekļiem.

No 18. līdz 20. oktobrim Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta “Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centrs” (VeA IZI VSRC) zinātniskais asistents Gints Jasmonts piedalījās konferencē “Advanced Research in Technologies, Information, Innovation and Sustainability (ARTIIS)” Madridē, Spānijā, lai prezentētu pētījuma “New open access interactive multifunctional database management system for research of biological terminology: technical solutions” rezultātus. Pētījums izstrādāts Ventspils Augstskolas un Dārzkopības institūta (DI) sadarbībā īstenotajā Latvijas Zinātnes padomes finansētā projektā “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai” (IMDS), proj. Nr.lzp-2020/1-0179. Prezentācijā tika pastāstīts par kopautorībā ar VeA IZI VSRC pētnieci Karinu Šķirmanti, programmētāju Robertu Ervīnu Ziediņu, kā arī VeA Tulkošanas studiju fakultātes pētnieci Silgu Sviķi un DI vadošo pētnieku Arturu Stalažu izstrādāto organismu nosaukumu uzkrāšanas un pārvaldības sistēmu, lai piesaistītu potenciālos interesentus, kas veic bioloģijas speciālās leksikas pētījumus. Konferencē piedalījās dažādu jomu pārstāvji, piemēram, medicīnas, vides ilgtspējas, drošības un privātuma. Liela daļa konferencē prezentēto pētījumu bija veltīti jautājumiem par mākslīgā intelekta izmantošanu, piemēram, datorredzes risinājumiem. Aktuāls pētniecības virziens ir t.s. lielos valodas modeļos (“large language models” (LLM)) balstītu rīku kā ChatGPT un citu līdzīgu rīku izmantošanas iespēju izvērtējums. Piemēram, šo rīku efektivitāte studentu izglītošanas procesā vai pētījumos literatūrzinātnē: kāda ir šādu pētījumu rezultātu ticamība, ja tajos izmanto informāciju no drošiem, zināmiem un pārbaudāmiem informācijas avotiem. Datorredzes pētījumos novērtē kameru izmantošanas veidus, lai konstatētu kādas konkrētas attēla īpašības, piemēram, bojātus augļus svaigu augļu kopumā, lai meklētu labākos risinājumus, kā lidostās efektīvi identificēt cilvēkus ar veselības problēmām, izmantojot termokameras, jo tomēr liela daļa pašreizējo risinājumu sniedz zemas ticamības rezultātus. Arī Ginta Jasmonta prezentētajā pētījumā tika izmantoti mašīnmācīšanās algoritmi, lai identificētu grafēmas tekstos, kas noformēti senajā ortogrāfijā latviešu valodā ar nolūku šādus tekstus digitalizēt un pētīt. Konferences diskusijās gūtās atziņas varētu attīstīt turpmāk, veicot pētījumus šajā virzienā. Arī konferencē apskatītie datorredzes algoritmi var sniegt labus risinājumus iespiesto resursu digitalizācijā, ja izmantojamo tekstu attēli nav kvalitatīvi un ir jāizmanto attēlu apstrādes algoritmi to uzlabošanai. Konferencē referēja arī vairāki izglītības iestāžu pasniedzēji, daloties pieredzē kā organizēt mācīšanās procesu, lai tas studentiem būtu vieglāk uztverams, uzskatāms un mūsdienīgs. Risinājumi ir dažādu spēļu izveide un izmantošana, piemēram, t.s. “escape room” tipa uzdevumi, kas sakārtoti kā kartē, jo ietver jautājumus par apgūstamo tēmu. Vēl kā veiksmīgs risinājums studijām tika prezentēta galda spēle datora drošības un t.s. “dark patterns” identificēšanai, kas padara mācīšanās procesu daudz interesantāku. Konferencē tika prezentēti roboti, kas palīdz mācībās par t.s. trochoidālajām līknēm: students tajā ievada iepriekš sagatavotu vienādojumu un robots uzzīmē līkni, lai šis process nebūtu jāveic ar datorprogrammu. Vēl konferencē tika prezentēts interesants mācību rīks, kas palīdz programmēšanas uztveres apguvē iesācējiem. Tas veido no pseidokoda plūsmas diagrammas, kā arī spēj ģenerēt kodu populārajās programmēšanas valodās. Šis rīks var palīdzēt studentiem vieglāk uztvert paralēles starp loģiskām darbībām un programmatūras kodu. Konferences tīmekļvietne: https://www.artiis.org/ Konferencē prezentētie raksti tiks publicēti žurnālā “Springer Communications in Computer and Information Science (CCIS)” https://link.springer.com/conference/artiis Dalība konferencē finansēta no Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai”, proj. Nr. lzp-2020/1-0179, līdzekļiem.

Sadarbojoties Ventspils Augstskolas (VeA) un Dārzkopības institūta (DI) pētniekiem, jau trīsdesmit trīs mēnešus tiek īstenots Latvijas Zinātnes padomes finansēts projekts “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai” (turpmāk – IMDS). Projekts tuvojas noslēgumam un ir jāatskatās uz līdz šim paveikto. Projektā IMDS iesaistītie pētnieki un programmētāji ir aktīvi strādājuši - piedalījušies konferencēs, kurās referējuši par pētījuma rezultātiem, kā arī gatavojuši publikācijas. Žurnāla “Studies about Languages” (indeksēts Scopus, Erih Plus, EBSCO) 42. numurā, kas izdots 2023. gada 30. jūnijā ( https://www.kalbos.ktu.lt/index.php/KStud ), ir publicēti šādi projekta pētnieku zinātniskie raksti: 1. Jānis Veckrācis “Linguistic scenery in Latvian botany textbooks (1880s-1940s): Stable and varying features” 2. Arturs Stalažs, Karina Šķirmante, Silga Sviķe, Gints Jasmonts, Roberts Ervīns Ziediņš “Experience of design and development of a new open access interactive multifunctional databalse management system for special lexis of biology” 3. Linda Ozola-Ozoliņa, Silga Sviķe “Latvian environmental term purvs Problems and solutions in Latvian-English-Latvian translations of helonyms” Šajā numurā publicēti arī projektā IMDS organizētās konferences “Lingvistiskā daudzveidība, terminoloģija un statistika” (Linguistic Diversity, Terminology and Statistics), 03.-04.11.2022. ( https://www.virac.eu/ldts ), pārējo dalībnieku pētījumu rezultāti, kas apkopoti zinātniskos rakstos. Savukārt konferences plenārreferentes Dr. philol. Marijes Vahkovas (Marie Vachková) raksts par šo konferenci ir publicēts Čehijā izdotajā žurnālā "Jazykovědné aktuality" ( https://www.jazykovednesdruzeni.cz/wp-content/uploads/2023/07/JA-1_2_23_TISK.pdf ). Projekta zinātniskā vadītāja, projekta pētniece Dr. philol. S. Sviķe no 27. līdz 29. septembrim ar pētījumu “Latvian Plant Names of the Genera Sambucus and Syringa in Historical Dictionaries and Other Lexicographic Sources for Translation” piedalījās Otrajā Eirāzijas Tulkošanas kongresā “Translation Through Intermediary Language”, kas notika Erevānas Valsts universitātē ( https://old.ysu.am/etc/en/ ); kongresu organizēja Erevānas Valsts universitāte (Armēnija) un Veronas universitāte (Itālija). Publicēšanai tiek gatavoti galvenie projekta nodevumi – organismu nosaukumu uzkrāšanas un pētniecības datubāze (Bioleksipēdija.lv) ar dažāda veida sistēmā īstenotām datu izguves, statistikas apkopošanas un attēlošanas funkcijām, kā arī daudzvalodu tulkojošā botānikas terminu vārdnīca. Iepriekšējos trīs mēnešus sistēmas izstrādes darba grupa darbojās pie hierarhiskās statistikas un drošas reģistrācijas funkcionalitātes ieviešanas, kā arī veica sistēmas mikrotekstu tulkošanu angļu valodā. Atlikušajos projekta izpildes mēnešos sistēmas izstrādē iesaistītie programmētāji un pētnieki darbosies pie administratora paneļa pabeigšanas un sistēmas publicēšanas ar domēna nosaukumu bioleksipedija.lv. Aktīvi turpinās datu ievades darbs. Līdz šim sistēmā ievadīti 151 287 dažādu organismu taksonu nosaukumi no 8524 bibliogrāfiskajiem avotiem, tādējādi veidojot 558 962 sasaistes organismu nosaukumu modulī (zinātniskie, vietējās valodas un slimību nosaukumi), kas veido 93,16 % no projekta pieteikumā noteiktā sasaistīto vienību skaita. Projekta finansētājs ir Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekts "Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai". Nr. lzp-2020/1-0179. 

Šā gada 26. maijā Dārzkopības institūtā (DI) notika Ventspils Augstskolas (VeA) un DI pētnieku īstenotajā projektā “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai” (turpmāk – IMDS) iesaistīto dalībnieku seminārs. Seminārā tika pārrunāts projekta noslēguma posma viduspārskats, izpildītie uzdevumi, kā arī veikts jau līdz šim paveiktā apkopojums. Projekta pētnieki iepazinās ar līdz šim izstrādātās organismu nosaukumu apkopošanas un pārvaldības sistēmas moduļu funkcionalitāti, sistēmas datubāzē ievadīto datu statistikas pārskatu, kā arī diskutēja par problemātiku un nepieciešamajiem uzlabojumiem. Semināra laikā tika apkopoti un pārskatīti projektā plānotie un jau izpildītie nodevumi un identificētas nepieciešamās darbības atlikušo nodevumu izpildei. Seminārā dalībnieki iepazinās ar Dārzkopības institūta direktores Ineses Ebeles prezentāciju par Dārzkopības institūta darbību, bet programmas noslēgumā projekta dalībnieki devās apskatīt P. Upīša muzeju un Ceriņu dārzu, kurā ir lielākā ceriņu šķirņu kolekcija Baltijas valstīs un viena no lielākajām kolekcijām Eiropas Savienībā. Pašreiz Ceriņu dārzā pilnā plaukumā zied vairāk nekā 270 ceriņu šķirnes.  Paldies Dārzkopības institūta kolēģiem par sirsnīgo Ventspils Augstskolas kolēģu uzņemšanu! Projekta finansētājs ir Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekts "Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai". Nr. lzp-2020/1-0179.

Projektā “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai” (IMDS), kurā sadarbojas Dārzkopības institūta un Ventspils Augstskolas fakultāšu pētnieki, notiek aktīvs darbs. Pabeigti projektā izstrādājamās interaktīvās daudzfunkcionālās informācijas pārvaldības sistēmas datu ievades moduļi un turpinās darbs pie statistikas moduļa izstrādes. Jaunā sistēma ir paredzēta organismu (augu, dzīvnieku un slimību ierosinātāju) nosaukumu uzkrāšanai, saglabāšanai un pētniecībai un sākta datu izguves un vizualizācijas risinājumu izstrāde. Ir uzsākti darbi pie organismu nosaukumu sapludināšanas funkcionalitātes, kas ļaus pētniekiem pārvaldīt datubāzē ievadīto nosaukumu sasaisti datu ievades modulī un taksonomisko līmeņu hierarhijas modulī. Projektā iesaistītie darbinieki turpina datu ievadīšanu sistēmas datubāzē. Līdz šim brīdim sistēmā ievadīti 138 176 dažādu organismu taksonu nosaukumi no 7978 bibliogrāfiskajiem avotiem. Projekta dalībnieki trešajā projekta īstenošanas gadā ar pētījumiem piedalījušies vairākās zinātniskajās konferencēs. TSF asociētais profesors, vadošais pētnieks Jānis Veckrācis šā gada 26.-27. janvārī ar referātu “Valodas fakti periodiskajos izdevumos “Darbs" un “Baltijas Zemkopis” (1875-1876)” piedalījās Daugavpils Universitātes starptautiskajā zinātniskajā konferencē “XXXIII zinātniskie lasījumi”, bet 22.‒23. februārī asociētais profesors ar referātu “Lingvistiskā aina latviešu botānikas mācību grāmatās (1880.–1940. gadi): stabilās un mainīgās iezīmes” piedalījās Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta organizētajā Jāņa Endzelīna 150. dzimšanas dienas atceres starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Endzelīns. Valoda. Laiks” (konferences programma: http://lavi.lu.lv/wp-content/uploads/2023/02/JE_konf_programma_2023-1.pdf ). VeA ITF pētniece Karina Šķirmante, ITF zinātniskais asistents Gints Jasmonts un TSF pētniece Silga Sviķe šā gada 8.-10. martā ar prezentāciju par digitalizēšanas risinājumiem grāmatām senajā drukā “Digitisation of Printed Books in Old Latvian Orthography for the Preservation and Sustainability of Cultural Heritage: Workflow and Methodology” piedalījās starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Digital Humanities in the Nordic and Baltic Countries” (konferences programma: https://dhnb.eu/wp-content/uploads/2023/03/dhnb2023-program.pdf ), kuru organizēja Oslo Universitātes bibliotēka, Bergenas Universitātes bibliotēka un Stavangeras Universitātes Vides humanitāro zinātņu centrs "The Greenhouse”. TSF pētniece Silga Sviķe 30.-31. martā ar referātu “Naturwissenschaftlicher Wissenstransfer aus dem Deutschen ins Lettische: Beitrag von H. Kawall” piedalījās Timišoaras Politehniskās universitātes organizētajā 13. starptautiskajā konferencē “Professional Communication and Translation Studies” , kuras nosaukums šogad bija “Digital Culture, Communication and Translation” (konferences programma un kopsavilkumu krājums: https://sc.upt.ro/ro/pcts13-2023/programme-2023 ). Pētījuma finansētājs ir Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekts Nr. lzp-2020/1-0179 "Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai".

Pagājuši projekta “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai” (IMDS) īstenošanas pirmie divi gadi, un tā ir iespēja atskatīties uz paveikto un informēt sabiedrību. Divos projekta īstenošanas gados ir notikušas 248 projekta partneru (no Dārzkopības Institūta un Ventspils Augstskolas fakultātēm) tiešsaistes sapulces, kurās diskutēts par dažādiem projekta jautājumiem.  Projekta īstenošanas laikā ir pabeigti interaktīvās daudzfunkcionālās informācijas pārvaldības sistēmas datu ievades moduļi. Projektā izstrādātā sistēma ir paredzēta organismu (augu, dzīvnieku un slimību ierosinātāju) nosaukumu uzkrāšanai, saglabāšanai un pētniecībai. Tajā jau ir iespējams ievadīt, rediģēt, dzēst un apskatīt saglabātos datus gan aizmugursistēmā, gan priekšgalsistēmā. Datu ievades moduli veido: organismu nosaukumu apakšmoduļi, kuros latviskie vai citu valodu organismu nosaukumi var būt apkopoti: sasaistē ar to latīnisko jeb zinātnisko nosaukumu, sasaistē ar organisma nosaukuma ekvivalentu citā valodā (vārdnīcas tipa apakšmodulī), sasaistē ar tā definīciju (terminu apakšmodulī) vai bez šādas sasaistes jeb nesaistīto organismu nosaukumu apakšmodulī. Visas datubāzē ievadītās organismu nosaukumu vienības tiek sasaistītas ar atbilstošo ievadīto bibliogrāfijas vienību un datu ievadītāja kontu, tādējādi nodrošinot statistikas datu izguvi. Bibliogrāfijas un lietotāju moduļos ir pabeigta CRUD ( Create, Read, Update, Delete ) jeb izveidošanas, lasīšanas, atjaunināšanas un dzēšanas funkcionalitāte gan aizmugursistēmā, gan priekšgalsistēmā. Pēdējā pusgada laikā aktīvi strādāts pie sistēmas hierarhiskā moduļa izveides. Šajā sistēmas modulī ievadītie dati (organismu nosaukumi) tiek sasaistīti hierarhiski 33 taksonomiskajos līmeņos. Lai nodrošinātu efektīvu datu izguvi šajā modulī, jau iepriekš programmētā sistēma tika papildināta ar otru datubāzi, kas izstrādāta, izmantojot koka struktūras tipa datubāzes platformu MongoDB . Noslēdzošajā projekta īstenošanas gadā tiks turpināts darbs pie jaunās sistēmas statistikas moduļa izveides, tiks izstrādāta sistēmas uzstādīšanas un testēšanas dokumentācija, kā arī sagatavota sistēmas lietošanas rokasgrāmata. Aktīvi turpinās datu ievadīšana sistēmas datubāzē. Līdz šim brīdim sistēmā ievadīti 116 113 dažādu organismu taksonu nosaukumi no 4400 bibliogrāfiskajiem avotiem. Šobrīd pētnieki un programmētāji sadarbojas, lai izstrādātu optiskās rakstzīmju atpazīšanas (OCR) algoritmus, kas spētu apstrādāt no papīra formāta grāmatām digitalizētu tekstu fraktūrā, lai būtu iespējama automatizēta datu ievade no senāku laikmetu grāmatām. Projekta dalībnieki otrajā projekta īstenošanas gadā ar pētījumiem piedalījušies vairākās starptautiskās zinātniskajās konferencēs, tostarp starptautiskajā starpdisciplinārajā konferencē „Lingvistiskā daudzveidība, terminoloģija un statistika", kas norisinājās tiešsaistē 2022. gada 3.–4. novembrī. Atsevišķi konferencē prezentētie pētījumi zinātnisku publikāciju formā iesniegti publicēšanai žurnālā “Studies about Languages”. Šī žurnāla atsevišķs numurs tiks veltīts tikai konferencē “Lingvistiskā daudzveidība, terminoloģija un statistika” prezentētajiem pētījumiem. Konferences plenārreferente Marije Vahkova ( Marie Vachková ) uzrakstījusi un iesniegusi ziņojumu par konferenci “Linguistic Diversity, Terminology and Statistics” Čehijas Valodniecības asociācijas žurnālā "Jazykovědné aktuality" (Valodniecības aktualitātes), kas tiks izdots jau šā gada pirmajā ceturksnī. Pētījuma finansētājs ir Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekts Nr. lzp-2020/1-0179 "Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai". Proj. Nr. lzp-2020/1-0179.