Jaunumi

2025. gadā Ventspils Augstskolā un Vidzemes Augstskolā tika uzsākta projekta “VeA un ViA doktorantūras granti” īstenošana, sniedzot finansiālu atbalstu doktorantiem promocijas darbu izstrādei. 2026. gada jūnijā granta finansējumu saņēma arī Ventspils Augstskolas doktorante Aiga Veckalne. Iepazīstinām ar granta saņēmēju un viņas pētījumu!

Mūsdienu radioastronomija balstās ne tikai uz iespaidīgām tehnoloģijām un starptautisku pētniecības infrastruktūru, bet arī uz zināšanu apmaiņu un jauno pētnieku sagatavošanu. Viens no spilgtākajiem šādas sadarbības piemēriem ir LOFAR – Eiropas mēroga radioastronomijas tīkls, kas ļauj pētīt Visumu zemās radiofrekvencēs un paver jaunas iespējas dažādās astronomijas jomās. Lai iepazītu šīs unikālās infrastruktūras darbību, jaunākos tehnoloģiskos risinājumus un pētniecības iespējas, Nīderlandes Radioastronomijas institūts ASTRON Nīderlandē regulāri pulcē jaunos pētniekus no dažādām valstīm uz LOFAR skolu. Vienā no šīm apmācībām piedalījās arī Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu Institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (IZI VSRC) Vadošais viespētnieks Jesus Alberto Cazares Montes. Nīderlandes Radioastronomijas institūtam (ASTRON), kas dibināts 1949. gadā, ir nozīmīga loma radioastronomijas infrastruktūras un pētniecības attīstībā. Viens no tā lielākajiem projektiem ir LOFAR ( LOw Frequency ARray ) – Eiropas radioteleskopu staciju tīkls, kas paredzēts Visuma izpētei zemās radiofrekvencēs. Pašlaik tīkls tiek modernizēts, pārejot uz LOFAR 2.0, kas uzlabos novērojumu iespējas un iegūto astronomisko attēlu kvalitāti. Lai atbalstītu nākamās paaudzes radioastronomu sagatavošanu, ASTRON reizi divos gados organizē LOFAR skolu. Šoruden notikusī skola pulcēja dalībniekus, lai iepazītos ar radioastronomijas tehniskajiem un zinātniskajiem aspektiem, izmantojot LOFAR. Programmā bija iekļauta novērojumu datu iegūšana un apstrāde, attēlu izveidošana, kā arī teleskopu tīkla darbības tehniskie izaicinājumi. Pētnieki iepazīstināja arī ar LOFAR izmantojumu dažādās jomās, tostarp pulsāru un īslaicīgu enerģētisku uzliesmojumu, Saules fizikas, kosmisko staru, zibens izlāžu, zvaigžņu un eksoplanētu pētniecībā. Skola dalībniekiem sniedza arī praktisku pētnieciskā darba pieredzi. Pēdējās trīs dienās viņi strādāja komandās, risinot ASTRON pētnieku piedāvātus uzdevumus, kas bija saistīti ar šo zinātnieku pašreizējiem pētījumiem. Noslēguma dienā katra komanda prezentēja savus rezultātus, tādējādi dalībniekiem bija iespēja izmantot iegūtās zināšanas, risinot uzdevumus, kas līdzinās profesionālajā radioastronomijā sastopamajām pētniecības problēmām. Viens no galvenajiem skolas tematiem bija pašlaik notiekošā pāreja no LOFAR 1.0 uz LOFAR 2.0 versiju. Modernizācija ietver programmatūras un datu apstrādes sistēmu uzlabojumus, kā arī pilnveidojumus teleskopu tīkla kalibrēšanā un darbībā. LOFAR 2.0 uzlabotās datu apstrādes iespējas ļauj iegūt ievērojami detalizētākus un kvalitatīvākus astronomiskos foto. LOFAR tīklu veido stacijas vairākās Eiropas valstīs. Latvijā atrodas viena no šīm stacijām, kas ir vistālāk uz ziemeļiem un, pēc Bulgārijas stacijas, otrā vistālāk uz austrumiem izvietotā stacija Eiropā. Dažādas valstis turpina modernizēt savas stacijas vai paplašina dalību tīklā. Piemēram, Zviedrijas stacija jau ir modernizēta, savukārt Čehija plāno izveidot savu staciju. LOFAR skolas laikā dalībnieki iepazinās arī ar simbolisku tradīciju, kas iezīmē tīkla pāreju uz LOFAR 2.0. Kad kāda stacija pabeidz modernizāciju, ASTRON ievieto caurspīdīgā caurulē mīksto rotaļlietu ar attiecīgās stacijas nosaukumu. Caurule simbolizē stacijas, kuras jau darbojas ar LOFAR 2.0. Savukārt Eiropas kartē tiek iesprausts Eiropas Savienības karodziņš, kad kādā stacijā sākas modernizācijas process. Skolas dalībnieki vēroja, kā caurulē tika ievietotas divas jaunas rotaļlietas – tās pārstāvēja Polijas staciju un nesen modernizēto Bulgārijas staciju. Latvijas stacija vēl nav modernizēta atbilstoši LOFAR 2.0 prasībām. Tās modernizācija paplašinātu Latvijas iespējas piedalīties starptautiskajā radioastronomijas pētniecībā, ļaujot zinātniekiem izmantot tīkla uzlabotās iespējas. Stacija varētu sniegt būtisku ieguldījumu Latvijas akadēmisko institūciju pētniecībā un veicināt zinātnisko sadarbību visā Baltijas reģionā. Tādējādi pāreja uz LOFAR 2.0 nozīmētu vairāk nekā tikai tehnisku uzlabojumu. Tas būtu nozīmīgs solis Latvijas lomas saglabāšanā un attīstībā Eiropas radioastronomijā, nodrošinot Latvijas pētniekiem pilnvērtīgas iespējas izmantot šīs starptautiskās infrastruktūras sniegtās zinātniskās iespējas. Šā mērķa sasniegšanai būs nepieciešams turpmāks institucionālais atbalsts un ieguldījumi pētniecības infrastruktūrā. Informācija ir sagatavota projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” (Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.

26. un 27. oktobrī Rīgā, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā, Ventspils Augstskolas doktorante Līga Pūce piedalījās apmācību semināros par veselības ekonomiku un izmaksu efektivitātes analīzi. Semināri pulcēja veselības ekonomistus, sabiedrības veselības speciālistus, klīnicistus, pētniekus, veselības politikas veidotājus un citus nozares pārstāvjus. Seminārus organizēja Veselības ministrija sadarbībā ar Erasmus Universitātes Medicīnas centru Roterdamā un Starptautiskās Vēža izpētes aģentūras pētniekiem, sniedzot dalībniekiem iespēju papildināt zināšanas par veselības ekonomikas principiem, veselības tehnoloģiju ekonomisko izvērtēšanu un izmaksu efektivitātes analīzes metodēm. Īpaša uzmanība tika pievērsta veselības ekonomikas modeļu praktiskajam pielietojumam, tostarp vēža skrīninga programmu izvērtēšanā, kā arī ekonomisko pierādījumu izmantošanai veselības politikas lēmumu pieņemšanā. Semināros tika aplūkotas pieejas veselības aprūpes resursu efektīvai plānošanai un prioritāšu noteikšanai, veselības aprūpes pasākumu izmaksu un ieguvumu salīdzināšanai, kā arī pacientu dzīves kvalitātes un ārstēšanas rezultātu iekļaušanai ekonomiskajos izvērtējumos. Doktorante Līga Pūce izsaka pateicību Veselības ministrijai, Slimību profilakses un kontroles centram, Erasmus Universitātes Medicīnas centra pētniekiem un Latvijas veselības ekonomikas speciālistiem par vērtīgajām apmācībām, īpaši novērtējot to praktisko ievirzi, uz pierādījumiem balstītu pieeju un ieguldījumu padziļinātas izpratnes veidošanā par veselības ekonomisko modeļu rezultātu izmantošanu pamatotu veselības politikas lēmumu pieņemšanā. Semināri tika īstenoti projekta Nr. 101262491 “Par vēža skrīninga un aprūpes uzlabošanu Latvijā un Luksemburgā” ( Improving Cancer Screening and Care in Latvia and Luxembourg ) ietvaros. Projektu atbalsta Eiropas Komisijas Tehniskā atbalsta instruments ( Technical Support Instrument) , ko pārvalda Eiropas Komisijas Reformu ģenerāldirektorāts (DG REFORM). Doktorantes Līgas Pūces dalība semināros tika nodrošināta ar projekta Nr. 1.1.1.8/1/24/I/001 “VeA un ViA doktorantūras granti” atbalstu.

Mākslīgā intelekta (MI) aģenti nav burvju nūjiņa, kas pati izdara atklājumus. Tie balstās uz jau esošām zināšanām un nespēj patstāvīgi izprast pavisam jaunus zinātniskus rezultātus. Taču kā čakli palīgi tie var ievērojami atvieglot pētnieka ikdienu: apstrādāt datus, rakstīt programmu kodu, sagatavot atkārtojošos datu rindas, ātri apkopot lielu informācijas apjomu par kādu zinātnes tēmu vai palīdzēt izprast, kā darbojas jau esoša programma. Atšķirībā no parastas tērzēšanas ar čatbotu, MI aģents prot arī rīkoties: pats izvēlas rīkus, palaiž kodu un soli pa solim veic vairākpakāpju uzdevumus. Tomēr arī tas strādā tikai rūpīga pētnieka uzraudzībā, jo šādu sistēmu pamatā esošo lielo valodas modeļu darbības būtība ir prognozēt nākamo vārdu, nevis garantēt patiesību. Tāpēc katrs rezultāts ir jāpārbauda. Pārbaudi var uzticēt arī cita MI aģenta versijai, taču tas ne vienmēr ietaupa laiku vai darbu. Lai šīs iespējas būtu saprotamas un apgūstamas ikvienam, Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs (VSRC) 2026. gada rudenī uzsācis semināru sēriju par MI aģentu lietošanu zinātnē. Īpašs uzsvars tiek likts uz astrofiziku un radioastronomiju, tostarp radio interferometriskajiem novērojumiem JIV un LOFAR tīklos. Pirmajā seminārā tika sniegts ieskats MI pasaulē un lielajos valodas modeļos, ko ikviens pazīst no tērzēšanas logiem, meklētājiem un programmēšanas vidēm. Otrajā seminārā 15. oktobrī savu pieredzi un piemērus no darba datorzinātnēs un astrofizikā atklāja VSRC zinātniskais asistents Jānis Šteinbergs.  Informācija ir sagatavota projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ( Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.

5.–6. novembrī Rīgā, RTU Latvijas Jūras akadēmijā (Paula Valdena ielā 5), norisināsies projekta “MarTe: Jūras tehnoloģiju izcilības centrs ilgtspējīgai zilajai ekonomikai Baltijas jūrā” seminārs “Zilās ekonomikas attīstība: izaicinājumi, risinājumi un turpmākās rīcības virzieni”. Pasākumā aicināti piedalīties pētniecības, uzņēmējdarbības, publiskā sektora un nevalstisko organizāciju pārstāvji, lai kopīgi diskutētu par jūras tehnoloģiju attīstību un ilgtspējīgas zilās ekonomikas izaugsmes iespējām Latvijā un Baltijas jūras reģionā. Semināru organizē biedrība “Baltijas Dabas kapitāla institūts” ( B-Nature ) sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes Latvijas Jūras akadēmiju un tā mērķis ir stiprināt sadarbību starp dažādu nozaru pārstāvjiem, veicināt zināšanu un pieredzes apmaiņu, kā arī kopīgi meklēt risinājumus jūras inovāciju attīstībai un ieviešanai praksē. Pasākums sniegs iespēju ne tikai iepazīties ar jaunākajām nozares iniciatīvām, bet arī iesaistīties diskusijās, dalīties pieredzē un veidot jaunus sadarbības kontaktus. Divu dienu programmā (skatīt pielikumā) iepazīsim Latvijas un Igaunijas jūras inovāciju attīstības virzienus, pētniecības un jaunuzņēmumu sadarbības pieredzi, tehnoloģiju komercializāciju un biznesa modeļus. Pasākuma ietvaros paredzēti arī tehnoloģiju demonstrējumi un laboratoriju apskate. Praktiskajā darbā grupās kopīgi izstrādāsim turpmākās rīcības priekšlikumus un strādāsim pie jūras inovāciju biznesa modeļiem. Dalībnieku atšķirīgā pieredze palīdzēs izvērtēt ieceres no uzņēmējdarbības, pētniecības, publiskās pārvaldes un sabiedrības interešu skatpunkta. Aicinām interesentus piedalīties seminārā un reģistrēties, aizpildot pieteikšanās anketu: https://ej.uz/9zhg Programma pieejama ŠEIT

Šā gada 22. un 23. oktobrī Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes profesionālās maģistra studiju programmas “Tulkošana un terminoloģija” docētāja Linda Gaile un programmas vadītāja asoc. prof. Silga Sviķe piedalījās Eiropas tulkošanas maģistra programmu tīkla ( European Master’s in Translation , EMT) tiešsaistes sanāksmē, kurā tika apspriestas tulkotāju izglītības aktualitātes Eiropā. Pasākums bija plaši apmeklēts; tajā piedalījās ap 200 dalībnieku. Sanāksmē tika prezentēts atjauninātais EMT kompetenču ietvars, kas noteiks tulkotāju sagatavošanas virzienu turpmākajos gados, kā arī jauns prakses materiālu kopums augstskolām un nozares pārstāvjiem un EMT starpposma ziņojums. Dalībnieku prezentācijās tika aplūkotas tādas tēmas kā ģeneratīvais mākslīgais intelekts, piekļūstamība, ISO standarti, kritiskā domāšana un ilgtspēja. Nozīmīga vieta sanāksmē tika atvēlēta ES MMLU tulkošanas un lokalizācijas projektam, kas saistīts ar lielo valodas modeļu veidošanu un to efektivitātes novērtēšanu Eiropas valodās. Šajā projektā zinātniskās prakses laikā piedalās arī maģistra programmas “Tulkošana un terminoloģija” students Matīss Jansons. Tulkošanas ģenerāldirektorāta vadītājs un EMT valdes priekšsēdētājs Hrists Ellinīds ( Christos Ellinides ) uzrunā uzsvēra, ka nākotnes tulkošanas profesijas pamatā ir cilvēka spriestspēja, kritiskā domāšana, izcilas valodu zināšanas un terminoloģijas pārvaldības prasme, kā arī teicamas tehnoloģiskās iemaņas. Dalība EMT tīklā ļauj Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes profesionālās terminoloģijas un tulkošanas studiju programmai sekot līdzi Eiropas tulkošanas nozares pārmaiņām un iekļaut jaunākās nozares atziņas studiju programmas saturā.

No 7. līdz 9. oktobrim Rīgā norisinājās starptautiskā Zabbix Summit 2026 konference, kas pulcēja pārstāvjus no dažādām valstīm, lai dalītos pieredzē par Zabbix monitoringa platformas iespējām un tās izmantošanu dažādās nozarēs. Šajā konferencē piedalījās arī Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) zinātniskais asistents Kristaps Blumbergs.

Briselē norisinājās starptautiska konference “Talantu ekosistēmas: ilgtspējīgu pētniecības karjeru veidošana”, kurā tikās Eiropas pētniecības telpas atbalstīto projektu pārstāvji, lai diskutētu par talantu attīstību, pētniecības karjeras iespējām un zinātnes ekosistēmas stiprināšanu Eiropā. Ventspils Augstskolu konferencē pārstāvēja Doktorantūras skolas vadītāja un projekta “ NextTechTalents ” saturiskā vadītāja Lilita Sproģe. Tikšanās laikā projektu dalībnieki prezentēja sasniegtos rezultātus, dalījās labās prakses piemēros un apsprieda nākotnes risinājumus pētniecības karjeras attīstībai Eiropā. Īpaša uzmanība tika pievērsta doktorantu, jauno pētnieku, pētniecības organizāciju, uzņēmumu un politikas veidotāju sadarbības stiprināšanai, lai veicinātu talantu ekosistēmas attīstību, nodarbinātību, profesionālo izaugsmi un prasmju pilnveidi. Konference pulcēja pārstāvjus no desmit starptautiskiem projektu konsorcijiem, kas tiek finansēti programmas “Apvārsnis Eiropa” 2024. gada uzsaukuma “Pētniecības un inovācijas sistēmas reformēšana un uzlabošana” ietvaros. Ventspils Augstskola ir starptautiskā projekta “ NextTechTalents ” partneris, kura mērķis ir veicināt jauno zinātnieku profesionālo izaugsmi un pētniecības karjeras attīstību. Ventspils Augstskola turpina aktīvi līdzdarboties starptautiskās iniciatīvās, kas veicina zinātnes izcilību, doktorantu profesionālo attīstību un starptautisko sadarbību pētniecības jomā. Projekta “NextTechTalents” nākamajā posmā līdz 2027. gada pavasarim paredzētas vairākas profesionālās pilnveides aktivitātes jaunajiem zinātniekiem visās projekta partnerorganizācijās. Projekts: https://www.venta.lv/zinatne/projekti/nexttechtalent

Pilns Saules aptumsums ir viena no retākajām un iespaidīgākajām astronomiskajām parādībām, ko iespējams novērot no Zemes. Lai gan kaut kur uz planētas pilns Saules aptumsums notiek vidēji reizi pusotrā gadā, konkrētā vietā tas var neatkārtoties vairākas paaudzes. Latvijā pēdējais pilnais Saules aptumsums bija novērojams 1954. gada 30. jūnijā, bet nākamais gaidāms tikai 2142. gada 25. maijā. Arī laikapstākļi Baltijas reģionā bieži vien nav labvēlīgi astronomiskajiem novērojumiem, jo mākoņainas debesis nereti liedz vērot pat ievērojamus debess notikumus. Tādēļ astronomijas entuziasti un pētnieki bieži dodas ekspedīcijās uz vietām, kur aptumsuma josla sakrīt ar lielāku iespēju piedzīvot skaidras debesis.